TIKŠANĀS ĪRIJĀ

     Kā sacīt jāsaka - LABDIEN! Negribu nekādus garus ievadvārdus, tāpēc teikšu uzreiz - esmu tikko atgriezusies no sava lielā vasaras YFU Reunion tripa Īrijā, un tā bija viena ideāla nedēļa.
    Satiku savu Amerikas viesģimeni, kā arī visas apmaiņas studentes, kas pie viņiem ir dzīvojušas šo gadu laikā (izņemot vienu meiteni, jo viņa netika). Ideja par šādu satikšanos radās tajā nedēļā, kad es lidoju mājās no sava apmaiņas gada ASV, galvenokārt tāpēc, ka negribējās vienkārši tā lidostā pateikt visiem "atā" un nezināt, vai kādreiz vēl viņus satikšu. Kāpēc tieši Īrija? Tāpēc, ka mums bija jāizvēlas kāda valsts, kurā neviena no mums vēl nekad nebija bijusi, un galu galā nonācām pie slēdziena - Īrija.
    Īsumā pastāstīšu par šo lielisko nedēļu, bet pirms tam - lūdzu, saraksts ar šī tripa cilvēkiem. Jo man būs slinkums to visu rakstīt kaut kur teksta vidū.

Mišela - mūsu viesmamma
Bria - mūsu viesmāsa
Aubree - Brias meita (2 gadus veca)
Ida - dāniete, dzīvoja Arizonā 2009./2010.m.g.
Šarlote - francūziete, dzīvoja Arizonā 2010./2011.m.g. kopā ar mani
Bettina - šveiciete, dzīvoja Arizonā 2011./2012.m.g.
Gabriela - vāciete, dzīvoja Arizonā  2012./2013. m.g.
un es - latviete, kura dzīvoja Arizonā 2010./2011.m.g.

      20.jūlijā es biju pēdējā no visām, kas ielido Dublinā - precīzi 23:59! Mani sagaidīja lidostā, un uzreiz ar taksi devāmies uz jau iepriekš rezervēto hosteli Dublinas centrā. Nobāzējos divstāvīgās gultas otrajā stāvā un drīz vien atlūzu.
     Viss action sākās otrajā dienā, protams. Pamodāmies, un es (kā jau īsta latviete) ieteicu doties uz Guinness alus rūpnīcu. UUuuuun tā vieta ir MILZĪGA. Tūristiem pieejama ir tikai tāda muzejveidīga daļa, kura ir ļoti interesanta, vairākus stāvus augsta ēka, kuras pašā augšā ir tāda kā terase, kur dod alu par brīvu. Laikam nemaz nevajag teikt, ka es izmantoju šo lielisko iespēju un pielējos tā, ka mani bija jānes ārā! Ok, labi, tā nebija. Padzērāmies pa vienam aliņam un devāmies prom.
   Pirmdien hostelī atradām bukletu kaudzi un izlēmām, ka gribam doties izbraucienā uz Īrijas laukiem. Pēc kāda laiciņa jau sēdējām autobusā, ceļā uz Kilkenny un Wicklow (pirmās vietas nosaukumu es atceros tikai tāpēc, ka man tas automātiski asociējās ar "Kill Kenny". Kenijs no Dienvidparka.. Heheehe.. Anyone? No? Ok.). Autobusā atlūza visas, izņemot Bettinu. Šajā tripā izstaigājām Kilkenny, turpat netālu, aptuveni 15 minūšu brauciena attālumā bija pazemes alas, kurās visu gadu ir +9 grādi. Precīzu skaitli neatceros, bet alas tur ir jau kopš Ledus laikmeta un ir diezgan iespaidīgas. Lai tiktu tur, bija jākāpj 700 pakāpienus uz leju. Vikingu laikos alās slēpās sievietes un bērni, bet tad kādā jaukā dienā ieradās vikingi un gribēja viņus visus ar dūmu palīdzību izdzīt ārā, bet nejauši visus nosvilināja! Upsī! Tajā pašā dienā izstaigājām arī vietas, kurās tika uzņemta P.S. I Love You filma. Meitenes aiz laimes spiedza, bet es īsti nekad neesmu bijis tās filmas fans, tāpēc tagad vienkārši baudīju skatu, jo bija patiešām skaisti. Pat saulīte uzspīdēja.
     Otrdienu un trešdienu veltījām pastaigām pa Dublinu, toties ceturtdiena bija kaut kas pavisam citādāks. Tā kā es, Bettina, Šarlote, Ida un Bria esam pilngadīgas, izdomājām, ka izmantosim mūsu hosteļa piedāvāto iespēju vārdā Dublin Pub Crawl. Tā ir tāda lieta, ka tu samaksā 12 euro, un tevi izvadā pa sešiem Dublinas populārākajiem krogiem/bāriem, pirmajā dodot bezmaksas vienu pinti alus, bet pārējos - katrā pa vienam bezmaksas šotam. Tā nu sataisījāmies un devāmies iekarot Dublinas vecpilsētu. Satikām cilvēkus no citiem hosteļiem, satikām neveikli uzmācīgus īrus, satikām austrālieti, satikām čali, kurš apgalvoja, ka ir miljardieris, satikām čali, kurš čurāja uz staba, skatoties man acīs un ko tik vēl ne. Šis pasākums piedeva šai nedēļai asumiņu un lika Dublinā sajusties kā mājās. Pat pa ceļam uz hosteli iegājām McDonaldā, kā tas parasti notiek, velkoties mājās no Vecrīgas. Tiešām mājīga sajūta.
    Arī piektdien klīdām pa pilsētu, sapirkāmies suvenīrus utt.
    Bet tagad neliels rezumē par iespaidiem no šīs nedēļas:

*** Meitenes/sievietes Īrijā izskatās ļoti dīvaini. Mode ir pārņēmusi Īriju, un diemžēl šī mode ir visnotaļ pretīga.

*** Dublinas ielas ir sasodīti šauras un netīras, cilvēki skrien visur, kur pagadās, auto vadītāji vienmēr palaiž gājējus pat vietās, kur to nevajag darīt.

*** Mēs visu nedēļu vairākas reizes dienā izmantojām tramvaju, bet nevienu reizi tajā neiekāpa kontrole. Man šķiet, ka tāda kontrole tur vispār nepastāv. Galu galā nožēlojām, ka izsviedām naudu uz biļetēm.

*** Cilvēki ir traki laipni, gluži kā Amerikā. Prieks!

*** Pirmajā naktī, kad ieradāmies Īrijā, Bria uzrīkoja drāmu un plānoja nākamajā dienā lidot atpakaļ uz mājām.

*** Aubree sadraudzējās ar mums visām, un viņa ir viens no retajiem mazajiem bērniem, kas man patīk.

*** Bija ļoti, ļoti superīgi satikt ne tikai viesģimeni (tas jau pats par sevi), bet arī pārējās meitenes. Viņas visas ir tiešām superjauki cilvēki un es no visas sirds ceru, ka tuvāko gadu laikā varēsim uzrīkot vēl vienu šādu tripu, jo šīs nedēļas laikā paspējām ļoti viena otrai pieķerties. Tajā skaitā arī Bria. Pat ar viņu bija patiešām jautri, neskatoties uz to, ka sava apmaiņas gada laikā nemaz tik daudz ar viņu nekomunicēju. Things change.

*** Katru vakaru, izņemot piektdienu, mēs gatavojām vakariņas hosteļa virtuvē. Beidzot atsaucu atmiņā to, kā Mišela taisīja īpaši garšīgus spageti!

*** Vārdos nav iespējams aprakstīt, cik labi ir veselu nedēļu pavadīt, runājoties tikai angliski. Jau otrajā dienā sāku domāt angliski un, atgriežoties mājās, jau biju paspējusi aizmirst dažus vārdus latviski un nācās tos teikt angliski.
Un vispār tagad ir pieci no rīta. Pēdējo divu dienu laikā esmu gulējusi 6 stundas. Teorētiski vajadzētu rāpties gultā un izbaudīt to, ka atkal esmu viena pati savā istabā, izgulties pa visu gultu... bet nē. Jāsēž pie datora, jāliek draugos bildes... Svarīgas lietas.


Ar šo ierakstu es tikai gribēju pateikt to, ka ar apmaiņas gada beigām nekas nebeidzas. Tagad man ir vēl vairāk paziņu visā pasaulē un es zinu, ka varu jebkurā laikā ar viņiem sazināties. Un ir tik dīvaini, ka ir iespējams atrast tik daudz kā kopīga ar cilvēkiem no otra pasaules gala. Tas viens apmaiņas gads ir tik daudz ko devis manai dzīvei un turpina dot, ka ir grūti to aptvert! Paldiesiņš par lasīšanu, ja izlasīji, un tad jau...Varbūt vēl kaut ko uzrakstīšu pēc diviem gadiem :) Arlabunakti!

1 komentārs:

  1. TIK foirši, ka Tev saorganizējās tāds pasākums! Tāda kompānija uzreiz Īrijai piedod papildus burvību!

    AtbildētDzēst