GADS ARIZONĀ

Tikko pamanīju, ka manā bloga statistikā vairs nav lasītāju no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, nolādēts.

Nu jā, laikam nedaudz jau ievērojāt, ka man ir konkrēts slinkums rakstīt šeit. Un ņemot vērā, ka mana atmiņa nav diez ko laba, tad nu jā. Tā kā man rīt skola tikai 10os sākas, atļāvos piesēsties pie neta pusnaktī hehe.

Ak, jēziņ, es pat nezinu, ar ko lai sāk... Labi, pagājušo svētdien (nē, patiesībā tā laikam bija aizpagājusī svētdiena..) mēs bijām poliklīnikā, jo ­Šarlote bija apslimusi un es vienkārši vazājos līdzi, jo negribēju sēdēt mājās. Tad nu mēs tur uzgaidāmajā telpā sēžam, Mišela un ­Šarlote aizgāja tur kaut kādus papīrus parakstīt, pa to laiku man tētis piezvanīja. Es tur tā mierīgi latviski runāju (cik nu mierīgi, īstenībā diezgan grūti) un nemaz neuztraucos, ka uzgaidāmā telpa pilna ar cilvēkiem. Aiz manis pensionāru pāris sēž un es pilnīgi jutu kā viņu apmulsušie skatieni urbjas man pakausī. Kad beidzu runāt, noliku klausuli, uzgaidāmajā telpā pēkšņi pilnīgs klusums, tad visi lēnām atsāk runāt. Pensionāru pāris man aiz muguras tādā domīgā balsī sačukstas -- "I don't think she spoke Spanish..." Nebija noskaņojums skaidrot visu savu ierasto penteri, ka esmu no Latvijas un, jā, mums ir sava valoda utt , tāpēc izlikos, ka neko nedzirdēju un skatījos kaut kādu filmu par pasaules galu, ko uzgaidāmajā telpā rādīja.

Trigonometrijas klase man krīt uz nerviem, izņemot faktu, ka man tur ir A, kaut arī neesmu nodevusi pusi no mājasdarbiem. Mums uz kontroldarbiem baigi spiež mācīties, bet nu tur reāli var izbraukt uz loģisko domāšanu, ja zina kādas 7.-8.klases vielu un smadzenes kaut nedaudz strādā. Tas skolotājs visu laiku nonāk pretrunās ar paša teikto + esmu ievērojusi, ka te visiem ir tendence sarežģīt vienkāršo. No sērijas- tā vietā, lai pateiktu "3" viņi teiks "nepāra skaitlis kaut kur pa vidu starp 4 un 5" . Nu ne gluži tā, bet domu apmēram varbūt uzķērāt. Tajā klasē mēs esam 14 skolēni un tur ir absolūts kapa klusums, kad skolotājs uzdod kādu jautājumu. Parasti ir tā, kad viņš kaut ko pajautā, tad var dzirdēt, kā otrā gaiteņa galā darbojas roku žāvētājs. Tad es sēžu blakus vienai meitenei, kura ir forša, bet vienā jaukā dienā man nācās uzklausīt visu viņas dzīvesstāstu (tas bija vēl pirms viņa vispār zināja manu vārdu). Bet nu kopumā jau ir ok, galvenais, ka atzīme normāla turās, par pārējo man vienalga. Tā pati meitene man pielipināja vienu pretīgu ieradumu - pirkstu krakšķināšanu :D

Angļu valodā man vienu brīdi bija F, jo nebiju daudz ko nodevusi, bet tagad jau ir stabils B. Mums tur tagad ir cita skolotāja, jo iepriekšējā aizgāja dekrētā. Mēs tagad sākam gatavoties AIMS testiem ,kas būs kaut kad marta sākumā laikam. Tie ir it kā baigi svarīgie testi un ja viņus nenoliec, tad tur kaut kas notiek, bet nu manā gadījumā tas īpaši neko arī nemainītu, ja es nenoliktu. Angļu valodā ir rakstīšana & lasīšana, un laikam matemātikā arī būs tas tests. Nezinu, nesaprotu te viņu sistēmu . Tad vienu dienu mums vajadzēja rakstīt nelielu eseju par brīdi dzīvē, kad tu nesekoji baram un iestājies par saviem principiem utml. Man uzreiz bija vismaz 5 domas galvā, par ko rakstīt un beigās bija grūti izvēlēties, bet bija nedaudz pārsteigums, kad lielākā daļa klases sāka gaudot, ka viņiem nekad tāda situācija nav bijusi dzīvē... wtf.

Tad vēl vienā citā reizē atkal kaut ko rakstījām, un viens čalis saka "es nezinu ko rakstīt, es neko dzīvē nedaru". Un reāli tad es nonācu pie secinājuma, ka te viņiem ir tik daudz visādu iespēju, ka galu galā liela daļa cilvēku izvēlās nedarīt neko!

Dejošanā mūsu 50 cilvēku klasi sadalīja uz pusēm, kas nozīmē, ka būs 2 klases dejas (katrai pusei viena) un tad katra puse tiks sadalīta vēl 3 grupās un katrai grupai būs sava deja. Mūsu klases deja jau ir iesākta, izskatās, ka nebūs tik ļoti garlaicīga ka bija 1.semestrī, bet tāpat kustības no tās pašas sērijas, tikai nedaudz ātrāks ritms un vairs nav Miley Cyrus dziesma. Šarlotei reāli nepaveicās ar viņas grupu, jo tur visas meitenes ir pasistas un nenormāli perfekti ideālās dejotājas.

Tālāk... Fitnesa klasē mūs nodzenā katru dienu tā ka futbola treniņu vietā man tagad būs šitas. Vienīgi man nepatīk tas, ka katru dienu jāskrien nenormālā karstumā & tiešos saules staros, no kā man paliek nelabi.

Tad nu jā, man bija baigi daudz ko teikt, bet tagad ir 1 naktī, tāpēc viss aizmirsās. Un ja man ir baigi daudz kļūdu turpmākajos bloga ierakstos, tad dators pie tā ir vainīgs, jo viņš vairs nepasvītro nepareizos vārdus.

Tagad esmu nonākusi jau tik tālu, ka pat domāšana latviski ir gandrīz neiespējama. Ja arī iesāku domāt latviski, tad nākamajā brīdī jau atjēdzos, ka esmu automātiski pārlekusi uz angļu valodu. Runāšana latviski liekas tik nenormāli.. neparocīga. visu laiku ir tie "aaaam" , kamēr izdomāju, kā kāds vārds ir latviski + visu laiku sanāk kaut ko pateikt dīvaini tāpēc, ka tas ir tiešs tulkojums no angļu valodas, piemēram, "izdarīt mājasdarbus" (do homework) , nevis "izpildīt mājasdarbus" utml.

Pēc 3 dienām man būs pusgada jubileja, kopš esmu štatos & tas izklausās nenormāli daudz - pusgads. Un vairs tikai nieka 4 mēneši palikuši, ujjjj. Uzzināju, ka ir arī citi latvieši no USA, kas 16ajā lidos uz LV - forši.

Tātad tuvākajos plānos ir ceturtdienas basketbola spēle (skolā), un tad aiznākam piektdien uz Las Vegasu. Apsolos uzlādēt fotoaparātu un vēl lādētāju paņemt līdzi drošības pēc. 

Labi, tagad laikam jāiet gulēt, es jau sāku lēnām atslēgties. Mājasdarbiem būs laiks no rīta. Čau!