GADS ARIZONĀ

Trešdiena, 9.februāris.

  No rīta ar Šarloti izgājām no mājas un uzreiz abas: oh my god, it's hot outside! :D Un tiešām laikam te jau ir sācies pavasaris. No rīta bija ļoti karsti, bet tik un tā to nevar pat salīdzināt ar to karstumu, kas bija augustā.

  Tad nu diena , kā jau vienmēr, iesākās ar garlaicīgo trigonometrijas klasi. Mana blakussēdētāja Ešlija (DEHS ir pārāk daudz Ešliju... šitā ir jau kāda 6tā, ko zinu) bija nokrāsojusi matus tumši brūnā krāsā. Iepriekš bija gaiši oranži. :D Sākām kārtējo jauno vielu, kurai es reāli neredzu jēgu, jo tā ir parasta vienādojumu vienkāršošana, tikai pierasto x vietā ir sīnusi, kosīnusi utt, bet tas nemaina faktu, ka tas ir pārāk vienkārši. Vienīgais labums ir, ka vismaz kaut kāda matemātika man ir ikdienā un smadzenes nebūs pilnīgi atrofējušās, kad atgriezīšos LV.

  Tālāk angļu valoda.. saņēmu atpakaļ savu eseju. 20 punkti no 20 un blakus pierakstīts "awesome!" - jess. Man jau bija laba sajūta sakarā ar to eseju. Tad bija jāraksta domraksts par Homecoming jēgu, kur es pilnīgi no zila gaisa izrāvu kaut ko, jo man īstenībā nav ne jausmas, kas ir Homecoming, jo es tajā laikā vēl mācījos EHS, kur tādas ekstras, protams, nav. Zinu tikai to, ka tur ir kaut kas saistīts ar amerikāņu futbolu un pēc tam ir baigā balle. :D

  Tad es esmu izsecinājusi, ka ātrāk ir pa ārpusi apiet apkārt visai skolai, nekā iet caur gaiteņiem uz skolas kafejnīcu. Šodien tur nonācu samērā ātri, sagaidīju Šarloti un rindā pēc maniem mīļajiem salātiem nācās stāvēt tikai dažas minūtes.

  Dejošanā nedaudz turpinājām klases deju, bet neko īpaši daudz neiemācījāmies. Tiešām jūtu līdz Šarlotei, jo viņas grupas meitenes ir tik debīlas...

  Tālāāk - fitnesa klase. Bija baigais slinkums vispār uz turieni iet, bet beigās saņēmos un aizgāju... un mums bija JOGA + PILATES. Un pat nevajadzēja ārā skriet, juhūū! Bija nenormāli jautra stunda, visas tur gāzās un rēca. Beigu beigās ar vienu meiteni sarunāju iet ceturtdien uz skolas basketbola spēli.

  Pēc stundām bija paziņojums, ka 53.autobuss tiek pārvietots uz 36.autobusu, kas nozīmēja, ka man bija jāmaldās starp visiem autobusiem, kamēr atradu to stulbo 36to, kurš jau bija piebāzts. Pēc ilgiem laikam atkal satiku Danielu.

  Pa ceļam no autobusa līdz mājām visu laiku nopļāpāju ar Šarloti par to, cik šeit viss ir tālu no.. visa. Ja Latvijā/Francijā varējām 10 minūtēs aizčāpot līdz veikalam, tad tagad iešana uz veikalu nozīmē - vienreiz mēnesī kaut kur jābrauc, jāpiekrauj pilni rati ar pārtiku, jāsamaksā par to simtus $ un tad jābrauc mājās, pusstundu tas viss jāizpako un jāsaliek pa vietām utt. Vairs nav tā, ka, vot, sagribas semočkas un aizej uz Maximu :D

Ceturtdiena, 10.februāris

  Rīts skolā iesākās ar vēl vienu vienkāršu trigonometrijas tēmu.

  Angļu valodā skatījāmies filmu par McDonaldu, jeb precīzāk - kā visi tie burgeri top. Sākot ar govju kaušanu. Bija pretīga filma. Ļoti, ļoti pretīga. Laikam tās mērķis bija atturēt cilvēkus no fast food ēšanas, bet mani tādas filmas neietekmē. Tas, ka parāda to, cik nežēlīgi tur izturās pret dzīvniekiem nemaina faktu, ka tie burgeri tāpat ir garšīgi. (Izklausījās rupji, bet piedodiet lūdzu)

  Tālāk dejošanā mums bija jāatdejo klases deja uz atzīmi. Es pilnīgi apkritu, kad skolotāja mani paslavēja. Tas nenotiek diez ko bieži. 

  Fitnesa klasē man vispār bija bail iet, jo skolotāja bija apsolījusi - par cik trešdiena bija vieglā diena (joga, pilates), tad šodiena būšot grūta. Nebija nekas traks... pat ārā negājām skriet. Hehe. Jautra stunda bija vispār.

  Pēc stundām devos uz mājām - 53. un 36. autobuss atkal bija apvienots, kas nozīmēja tikai to, ka atkal knapi varēja atrast sēdvietu. Mājās paēdu, bet pēc kāda laika izdomāju, ka gribas vēl kaut ko apēst. Tad nu mums te ir tādi kā roltoni, tikai plastmasas krūzītē, un tur ir jāielej ūdens un jāliek mikrenē uz kādām 2 minūtēm. Izdomāju, ka gribu tos roltonus. Un kā jau īstam ģēnijam pienākas - aizmirsu ieliet ūdeni. Rezultāts tāds, ka roltoni mikrenē uzsprāga, plastmasas glāze izkusa un visa māja vienos dūmos. Domāju, ka visi zina, kā 'smaržo' izkususi plastmasa....Māja joprojām smird. Visas mēbeles piesūkušās ar to smaku. Manas istabas logs ir vaļā jau 2 diennaktis.

  Tad 7 vakarā Mišela mani un Šarloti aizveda uz skolu, kur bija čaļu basketbola komandas spēle. Šie jau ir reģiona čempioni. Nezinu, kas skaitās 'reģions' šeit, bet izklausās kruti. Spēle bija patiešām laba un interesanta. Beidzās ar uzvaru- 56:32 Nesaprotu, kāpēc iepriekš nebiju gājusi uz basketbola spēlēm..  Jauks pasākums. Satiku Ešliju - to, kas Džo māsa, dažas futbola komandas meitenes un vēl pāris cilvēkus.

  Pēc tam atripojām mājās, es uzsildīju aizvakardienas picu smirdīgajā mikrenē un tās bija manas un  Šarlotes vakariņas, jo pārējie pa spēles laiku bija paspējuši paēst iekš Red Lobster. Pēc krutuma tas restorāns līdzinās Olive Garden. Visi kopīgi noskatījāmies jaunāko Jersey Shore un tad American Idol epizodi. Mājasdarbu man nebija, tāpēc mierīgi gāju gulēt.

Piektdiena, 11. februāris

  Nekas tāds īpašs nenotika. Trigonometrijā bija konktroldarbs par... daļu saskaitīšanu un atņemšanu 6.klases līmenī. Fitnesa klasē vajadzēja atkal ārā skriet.

  Pēc stundām dabūju savas futbola komandas bildes. Tīri tā neko, ja neskaita, ka lielākā daļa mēs tur pēc ķīniešiem izskatamies, jo toreiz saule spīdēja tieši sejā, kad mūs fočēja. Jānopērk rāmītis komandas bildei...

  Vakariņās šoreiz bija Subway un pēc tam chocolate chip cookies.

 Vienīgi smieklīgi man liekas tas, ka "uztaisīt cepumus" šeit nozīmē - nopirkt mīklu (kas jau ir sagriezta kubiciņos un iekšā jau ir šokolādes gabaliņi, nu īsāk sakot - viss gatavs), uzlikt tos uz paplātes un ielikt cepeškrāsnī. Tā mīkla pati pēc tam nedaudz izplešas un uztaisa smukas formas cepumus. :D

  Tāpat es vēl neesmu pieminējusi, ka šeit daudz kur ir drive-thru... aptiekas :D Kaut kāda iemesla dēļ man tas liekas nenormāli smieklīgi, ka jau pat aptiekām ir drive thru. Pie tam tur parasti ir 2 rindas. Vienā apkalpo cilvēks pie lodziņa un tad savas zāles vari dabūt no tā cilvēka, bet otrā rindā tu ar citu cilvēku sarunājies caur mikrofonu un tavas zāles nokrīt no jumta caur kaut kādu trubu :D

  Runājot par kopējo situāciju mājās.. am, Bria ir jau 6.mēnesī, visiem nervi uzvilkti. :D Bieži ir pilnīgi bezjēdzīgi strīdi, piemēram, par TV skaļumu, vakariņošanas vietas izvēli utml, kas beigās parasti beidzas ar Brias raudāšanu vai kaut ko tamlīdzīgu. Bet tas ātri uznāk un ātri pāriet. Paldies Dievam, ka man ir pacietība, savādāk gan jau es būtu sajukusi prātā šeit. Latvijā bija pierasts, ka maksimālais strīds ar mammu ir kaut kāds kašķis, kura rezultātā kādu pusstundu nerunājam viena ar otru :D Šeit ir tā, ka pa mašīnas logu tiek mests ārā ēdiens, cirstas durvis, bļaušana, asaras, vārdu sakot - drāma no zila gaisa. Bria ir raudājusi dēļ tā, ka Mišela McDonaldā čīzburgera vietā viņai nopirka chicken nuggets :D

  Ar Šarloti viss ir kārtībā, vienīgi viņai ir tendence aizmirst aizslēgt mājas durvis un neielikt pienu atpakaļ ledusskapī pēc brokastu paēšanas, un Mišela vienmēr pēc iespējas jaukāk cenšas viņai ieskaidrot, ka mājas durvis tomēr IR jāaizslēdz. :D

  Suņi ir labojušies - Pixie (mazais suns) vairs nečurā kur pagadās un Bella arī vairs nē. Tagad vienīgi viņas abas rej pilnīgā bezsakarā pie katra mazākā troksnīša, bet to var viegli labot ar "shut up" un viņas abas tad tiešām arī aizverās.

  Pati es esmu beidzot pilnīgi vesela, skolā arī viss ir iegājies tādā ikdienas ritmā. Vienīgi nedaudz jau sāk palikt garlaicīgi, ka katru dienu pēc stundām uz mājām... bet es zinu, ka man tā tīri fiziski būtu grūti izturēt, ja es pieteiktos kādā sportā (vispār to jau ir par vēlu apdomāt), jo fitnesa klase atņem man visus spēkus. Atnākot mājās, parasti atlūztu uz kādu stundiņu, divām..

  Nākamajā piektdienā pie mums ciemosies Šarlotes tētis. Viņam kaut kāda konference iekš San Diego (Kalifornija), un tad nu to vīkendu viņš pie mums paciemosies. Solās būt interesanti! Mēs varbūt brauksim uz Sedonu uz vienu dienu. Tā ir pilsēta nedaudz uz ziemReļiem no šejienes, es tur esmu bijusi, mēs piestājām tur, lai paēstu Burger Kingā pa ceļam uz Grand Canyon. Tur viss ir brūns un izskatās nedzīvs, bet ir tiešām skaisti. Un tad aiznākamajā piektdienā jau uz Las Vegasu. Izbrauksim agri no rīta, kas nozīmē, ka varēsim neiet uz skolu, jess.