GADS ARIZONĀ

 Septiņi no rīta. Pamostos, jo suņi rej. Pirmā doma - nū, ir trešdiena, diena, kad pie katras mājas apstājas miskastes mašīnas un savāc atkritumus. Un suņi parasti rej, kad dzird, ka pie mūsu mājas apstājas tā mašīna, tāpēc īpaši neuztraucos. Tad dzirdu, ka kāds klauvē man pie durvīm. Bria ļoti klusām: "Meg, the police is here" Es tāda: "WHAT?!" :D Bria:"Should I open the door?" Es: "Well, yeah, it's the POLICE" :D Tad man likās, ka Bria aizgāja atvērt durvis, tāpēc īpaši nesatraucos, pat neizlīdu vēl no gultas ārā, jo ļoti nāca miegs. Tad pēkšņi dzirdu, kā gar manu logu kaut kas paiet garām (logs ir uz pagalma pusi un bija nedaudz pavērts vaļā). Tad jau man sākās uztraukums. Tad dzirdu pie pagalma durvīm: "POLICE, OPEN THE DOOR!!!" Un šie sāk lauzties iekšā :D es beidzot izlemju izlīst no savas istabas, un uzreiz atklāju, ka Bria un Šarlote tur jau stāv, baidās un nezin, ko darīt. Bria runā ar Mišelu pa telefonu. Mišela teica, lai mēs sakam, ka nevaram atvērt durvis, kamēr mamma nav mājās. (jo pagājšgad šiem bija situācija, ka Ida (dāniete) atvēra durvis policijai, šie izmeklēja visu māju un beigās izrādījās, ka tā nemaz nebija policija). Bria nevarēja saņemties neko teikt tiem policistiem,jo domāja, ka viņu nošaus, tāpēc es teicu, lai ejam visas 3 līdz durvīm. Tā nu aizgājām, Bria pateica, ka mamma būs mājās pēc 10min, un mēs nedrīkstam atvērt durvis. Viņi likās mierā.

 Pēc 10min ieradās Mišela, bļaujot uz policistiem: "Why the hell did you scare the shit out of my girls?! " Beigās izrādījās, ka šie meklēja kaut kādu Ešliju (kuru mēs vispār nepazīstam), un šie bija ieraudzījuši, ka mājā visas žalūzijas aizvērtas, un tā esot pazīme, ka varbūt tā noziedziniece te slēpjas. Come oooon, tas bija SEPTIŅOS NO RĪTA, cilvēki pa nakti moš aizver žalūzijas, ne? Nu tāds bija dienas iesākums, diezgan jautri. Vairāk tā arī neaizmigu. Skolā bija samērā parasta diena, nekas īpašs.

Sestdiena, 2.aprīlis.

 Prom night! Visu dienu bija tāds priecīgs satraukums, likās, ka būs baigi forši. Ar Šarloti sataisījāmies, un Mišela mūs aizveda uz Phoenix Zoo, kur mūsu skola bija izīrējusi vienu ēku (nezinu kā latviski sauc) ballroom. Nu vieta un viss pārējais jau, protams, nenormāli smuki, kā filmās. Pasākums sākās 8 vakarā, tātad ārā jau bija tumšs. Tur celiņš līdz tai ēkai izgaismots, var dzirdēt mūziku jau no attāluma. Ieejam tur iekšā - ļoti daudz cilvēku! Puse zāles ir galdiņi, otra puse - deju grīda. Satiku daudz pazīstamos, abas ar Šarloti sēdējām pie viena galdiņa ar Džo un citiem viņas/maniem draugiem. Un tā arī pagāja viss vakars. Sēžot.

 DJ lika samērā tizlu mūziku, un reizēs, kad parādījās kāda normāla dziesma, tad visi saskrēja dejot, un tur praktiski nebija vietas, kur pakustēties. Rezultātā lielāko daļu vakara ar Šarloti atsēdējām ārā, vienkārši pļāpājot. Ļoti daudz bija tādu cilvēku, kas vienkārši stāvēja/sēdēja ārā un runājās. Pēdējo stundu gan kaut kā nodejojām, arī pie tizlajām dziesmām.

 Tā nu viss pasākums beidzās 23:00, Mišela mūs savāca un braucām mājās. Izniekots laiks! :D Bet nu vismaz ir būts tur. Vienkārši nu... reizēm man šīs skolas cilvēki tik ļoti riebjas. Visiem te ir savi "draugu bariņi" , kuros neviens cits nekad netiek ielaists (nav jau tā, ka man gribētos kādā barā tikt iekšā, bet nu vienkārši tizli). Un cilvēki lielākoties ir ļoti, tā teikt, mākslīgi. Nu tie, kas mani pazīst, jau zina, ka es nekad neesmu bijusi tāda "krutā", kas vienmēr ir savā draugu barā un draudzējās tikai ar kaut kādiem 'populārajiem' . Man tādi cilvēki konkrēti riebjas = riebjas puse skolas. Un šķiet, ka tieši tā puse skolas arī bija Prom. Nu tad jau varat iedomāties, cik jautri mums gāja.

 Daži varbūt jautās- vai tad nebija kādi afterparty pēc Prom? Bija, protams, bet lieta tāda, ka ballītēs šeit visi vienkārši appīpējas zāli un atslēdzas kaut kur uz grīdas.

 Jā, zinu, ka gan jau gaidījāt aprakstu, cik forši gāja utt... ticiet man - es gribētu, kaut varētu kaut ko tādu uzrakstīt, bet nu neiešu jau jums te melot. Vārdu sakot - abas ar Šarloti vakara beigās nonācām pie slēdziena, ka tas viss galīgi nebija tā, kā bijām iztēlojušās. Žēl jau, bet nu nevar laikam visu laiku viss būt te perfekti. Vajag arī kādu sūdīgu pieredzi.

 Tad nu rītdien sākas jauna skolas nedēļa! Otrdien un Trešdien atkal būs AIMS testi 10.klasēm - šoreiz math and science... bet es parunāju ar savu counselor (nezinu, kā latviski) un viņa teica, ka, tā kā esmu apmaiņas students, tad es varu izvēlēties - rakstīt tos testus vai nē. Nu pff, ja no tā ir atkarīgs, vai man ir 2 brīvdienas nedēļas vidū vai nav - protams, ka es nerakstīšu! + pāršķirstīju AIMS Math sagatavošanās grāmatu un sapratu, ka pusi no tā visa tāpat nesaprotu. Viņiem te visas formulas utt ir mācīts pilnīgi citādāk, par Science nemaz nerunājot. Science ietilpst bioloģija, ķīmija un kaut kas tur vēl. Kaut ko tādu angliski es nemūžam nesaprastu. Tad jau labāk palieku mājās un sauļojos pagalmā.

 Hmm, kas vēl tāds? Ja plāni nemainās, tad piektdien abas ar Šarloti paliksim pie Džo pa nakti. Labāk jau ir, nekā sēdēt mājās.

 Vispār pēdējā laikā, kopš futbola sezona ir cauri, tāda sajūta, ka nenormāli izniekoju sava apmaiņas gada laiku. Tas ir - neko nedaru pēc skolas utt. Bet reāli nav jau ko darīt. Cilvēki te ir tādi, ar kuriem skolā var parunāt, bet ārpus skolas nemaz neko negribas ar tādiem darīt. Nu, izņemot Džo. Bet nu jā. Stulbi.

Tad jau līdz citai reizei. Čau.