Šī diena ir nozīmīga ar to, ka tieši pēc diviem mēnešiem šajā pat laikā es sēdēšu Latvijā.
Svētdiena, 10.aprīlis.
Visas braucām pie Mišelas draudzenes ciemos. Tur bija 'aksesuāru ballīte' jeb, pareizāk sakot, - tur viena sieviete ir izplatītāja kaut kādai aksesuāru kompānijai un mums bija iespēja iegādāties kaut kādas krutās rokassprādzes, gredzenus utt. Tā kā nekas no tā visa nebija manā gaumē, man tur bija vienkārši ēšanas un atsēdēšanas ballīte.
Tad nākamā nedēļa, kas sekoja pēc tam, bija vienkārši traka. Laikam tik daudz mājasdarbu man šeit nekad nebija bijis. Protams, nav jau tā, ka pilnīgi nekam laika nebija, bet nu tā vienkārši piesēsties pie bloga tiešām nebija laika.
Es pat neatceros, kas kurā dienā notika.
Ceturtdiena, 14.aprīlis.
Zinu tikai, ka ceturtdiena bija galīgi traka. Pirmkārt, trigonometrijā bija negaidīts kontroldarbs, kuram nebiju gatavojusies (nākamajā dienā uzzināju, ka dabūju tur 96%) , angļu valodā arī bija negaidīts kontroldarbs, bet nu tas tur tā vairāk vai mazāk vienaldzīgs man. Dejošanā beidzot pabeidzām savu grupas deju, rezultātā no 6 cilvēkiem palikām tikai 4 :D Fitnesa klasē spēlējām basketbola un futbola miksējumu - ja ar kāju uzceļ bumbu, tad to var ņemt ar rokām un skriet uz grozu un mest iekšā :D Atklāju sevī apslēptu basketbolista talantu.
Ceturtdiena, 14.aprīlis.
Zinu tikai, ka ceturtdiena bija galīgi traka. Pirmkārt, trigonometrijā bija negaidīts kontroldarbs, kuram nebiju gatavojusies (nākamajā dienā uzzināju, ka dabūju tur 96%) , angļu valodā arī bija negaidīts kontroldarbs, bet nu tas tur tā vairāk vai mazāk vienaldzīgs man. Dejošanā beidzot pabeidzām savu grupas deju, rezultātā no 6 cilvēkiem palikām tikai 4 :D Fitnesa klasē spēlējām basketbola un futbola miksējumu - ja ar kāju uzceļ bumbu, tad to var ņemt ar rokām un skriet uz grozu un mest iekšā :D Atklāju sevī apslēptu basketbolista talantu.
Pēc stundām braucām uz mājām, bet pēc stundas abas ar Šarloti gājām atpakaļ uz skolu, jo 6 p.m. sākās softball spēle, no kuras redzējām tikai pirmo 1h, jo 7 p.m. sākās mūsu skolas talantu šovs, kas bija viena liela, liela izgāšanās. Pirmkārt - gandrīz tukša zāle. Otrkārt - bija tāda sajūta, ka mūziku viņi spēlēja no kaut kāda maza maģīša, jo knapi kaut ko varēja dzirdēt - it īpaši dziedātājus, jo arī mikrofoni nedarbojās :D Viena meitene uz klavierēm nospēlēja kaut ko nenormāli ātru, tad viens čalis, kuru es pazīstu, spēlēja Apologize by One Republic & prikols tāds, ka viņš nemāk lasīt notis. Pats no galvas iemācījies kaut kādā veidā, bet bija labs priekšnesums. Pārējie tur vairāk vai mazāk bija tāds apsmiekls. Ā, vēl dejotāju grupa bija, bet nu, zinot viņu spējas, tas bija tāds diezgan garlaicīgs gabals. Gan jau labāko pataupīs deju šovam. Tālāk 9 vakarā nācās mums abām iet ar kājām mājās, jo Bria un Bens bija paņēmuši mašīnu un aizbraukuši uz CCHS deju šovu. Nu neko, abām ar Šarloti jau baigais prieks, jo es ASV nebiju tā vienkārši staigājusi pa tumsu ārā. Izņemot vienu reizi, kad pie Džo paliku pa nakti kaut kad decembrī laikam, bet nu tas tā. Pēc tam atvilkāmies mājās, paēdu vakariņās brokastu pārslas un tad atcerējos, ka uz nākamo dienu mājasdarbs ir power pointa prezentācija. Ideāli. Ieslēdzu datoru, sapratu, ka man jaunajā datorā nemaz nav PP. Perfekti. Tad nu sāku vienkārši uz parastas papīra lapas visu salikt ar domu, ka nākamajā dienā skolā informātikas kabinetā visu salikšu kā vajag. Bet tik un tā tajā vakarā nosēdēju pie pc līdz 2 naktī, meklējot info utt, un kādos pus 2os man no LV caur skype no SKOLAS piezvanīja Anastasija un Laura :D Diezgan forši bija redzēt visu 10.b sēžam matemātikas (?) stundā, kamēr es vēl tikai gatavojos nākamajai dienai skolā.
Piektdiena, 15.aprīlis.
Skolā pabeidzu savu prezentāciju, dejošanā nodejojām savu deju uz atzīmi, fitnesa klasē gājām uz trenažieru zāli. Joprojām sāp visas maliņas, jo nav forši cilāt svarus bez jebkādas iesildīšanās.
Skolā pabeidzu savu prezentāciju, dejošanā nodejojām savu deju uz atzīmi, fitnesa klasē gājām uz trenažieru zāli. Joprojām sāp visas maliņas, jo nav forši cilāt svarus bez jebkādas iesildīšanās.
Vakarā gribēju ar Džo iet uz beisbola spēli un pēc tam palikt pie viņas pa nakti, bet mums jau bija plāni - braukt uz Mišelas brāļa sievas mājām un spēlēt atkal to pašu ikmēneša spēli, tikai citā grupā. Laimēju 36$.
Sestdiena, 16.aprīlis.
Izbraucām no mājām jau 9:45, jo Benam bija jābūt darbā 10:00, un pēc tam Šarlotei bija 5 stundas community service, kas ir tā kā darbs bez algas, kas ir vajadzīgs visiem 12-klasniekiem, lai varētu absolvēt. Lai gan vēl nav zināms, vai DEHS ļaus Šarlotei absolvēt.
Izbraucām no mājām jau 9:45, jo Benam bija jābūt darbā 10:00, un pēc tam Šarlotei bija 5 stundas community service, kas ir tā kā darbs bez algas, kas ir vajadzīgs visiem 12-klasniekiem, lai varētu absolvēt. Lai gan vēl nav zināms, vai DEHS ļaus Šarlotei absolvēt.
Apciemojām grandma un grandpa. Mišelas tētis mums parādīja savus 3 ieročus, 1 no kuriem bija milzīga, smaga bise. Tāds normāls vectētiņš ar artilēriju mājās.
Varbūt esat redzējuši, agrāk pa TV rādīja tādu raidījumu, kurā bija cilvēki, kuru mājas bija tik ļoti aizkrautas ar visādām lietām, ka grūti vispār pārvietoties. Viņš ir viens no tiem. :D Varbūt ne TIK traki, bet nu diezgan. Viņš mums atdeva tik daudz visādu lietu, ka beigu beigās sanāca pilns mašīnas bagāžnieks.
Tad devāmies uz frizētavu, kur Šarlotei nokrāsoja pilnīgi blondus matus (iepriekš viņai bija tumši brūni). Joprojām nevaru pierast.
Vakariņas paēdām krutā restorānā Margaritaville, un pēc tam braucām pie Mišelas draudzenes Beccas uz mājām, kur viņas meitai bija 20 gadu dzimšanas dienas ballīte. Tā diezgan jautri bija, bet palikām tur tikai līdz pusnaktij.
Svētdien visu dienu nodzīvojos pa mājām. Tanya atbrauca ciemos, nedaudz papļāpājām un tā.
Nu ko vēl tādu varu pastāstīt... skolā angļu valodā man visu laiku jautā, lai es kaut ko pasaku latviski. Burtiski tās stundas ir vienkārši norēktas, jo mums tiek dots daudz brīva laika, lai rakstītu milzīgo (6 lapas :D) eseju, kuru rakstam jau mēnesi (rīt ir jānodod, es vēl neesmu iesākusi). Tā ka stundās ir vienkārši pļāpāšana.
Ar Šarloti gandrīz katru dienu vedam ārā suņus. Šodien izlēmām, ka būtu jāiznes pagalmā krēsli no garāžas, lai var ārā ēst brokastis un, kad atnākam no skolas, tad sauļoties un + radās ašā ideja nopirkt skateboard, kad brauksim uz veikalu jeb īsāk sakot - atradām kopīgu, neizmēģinātu hobiju :D
Tagad tuvākie notikumi - protams, Lieldienas. Tur visdrīzāk būs ģimenes pusdienas vai kaut kas tamlīdzīgs. 27.aprīlis ir Brias dzimšanas diena. Tad 5. un 6. maijā būs dejošanas koncerti skolā. 7.maijā būs YFU pēdējā oficiālā Arizonas apmaiņas studentu tikšanās, kurā taisīsim gadagrāmatas lappuses. Līdz tam ir jāsataisa bildes, jāuzraksta vēstule viesģimenei un jāatbild uz pāris jautājumiem, jo tas viss ir vajadzīgs tai grāmatai. Tad vēl nedaudz, un skola būs cauri. 25.maijā ir izlaidums, uz kuru esmu vairākiem cilvēkiem jau apsolījusi aiziet, tā ka nekas cits neatliek.
Vispār laiks tagad skrien nenormālā ātrumā. Es jau sāku domāt, kādas dāvanas man šeit savai viesģimenei atstāt, kad braukšu prom. Esmu jau uzzinājusi pat atgriešanās laikus - no Fīniksas izlidoju 16.jūnijā 6:50 no rīta. Tad Čikāgā, cik saprotu, satiksimies ar citiem YFU latviešiem (es vismaz tā ceru), tad jaukais 10h lidojums uz Frankfurti un rezultātā Rīgā būšu 17.jūnijā 13:10.
Tas laikam būtu viss. Atā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru