GADS ARIZONĀ

Labrītiņ! Sākšu ar svaigākajiem un svarīgākajiem jaunumiem - Briai šodien piedzima mazais!

Vispirms par faktiem un cipariem -

Vārds: Aubree Rose Arteaga (Bena uzvārds)

Datums: 19.05.2011.

Svars: 8 lbs 6 oz

Augums: 21 inches

Laiks: 14:24

ĀĀAA, tas ir viens mīlīgs bēbis! :) Uzreiz pēc skolas Tanya mani savāca un aizveda uz slimnīcu.. Pirmo reizi mūžā dabūju rokās paturēt pusotru stundu vecu cilvēku.

Un tagad atgriežamies pagātnē. Pagājusī nedēļa bija diezgan traka.

Pagājušajā trešdienā es paliku mājās, jo bija jāpabeidz viens projekts angļu valodā. Tā nu lielāko daļu dienas pavadīju sēžot pagalmā, apdedzinot papīra lapām malas, jo mums atļāva izpausties ar dizainu. :D Beigu beigās sanāca tā, ka apdega arī mana mugura (bet tas gan no saules).

Ceturtdiena, 12.maijs.

  Dejošanā skatījāmies 5. un 6.maija koncertu ierakstus. Īstenībā mūsu klases deja izskatījās pat samērā labi, ņemot vērā, cik briesmīgi tā izskatījās mēģinājumos. Nē, video nav (vismaz pagaidām), varat nejautāt :D

Sestdiena, 14.maijs.

  Aizbraucām pie friziera, kur man beidzot nedaudz nogrieza matus. Viss.

Svētdiena, 15.maijs.

  Ar Mišelu, Šarloti, Briu un Mišelas vecākiem braucām (beidzot) uz Fīniksu. Nu tā, uz pašu Fīniksas centru. Ņemot vērā, ka mana ģimenīte nav lieli staigātāji, neko ļoti daudz neredzējām, bet tik un tā bija riktīgi forša diena. Braucām ar TRAMVAJU. Pirmo reizi 9 mēnešu laikā braucu sabiedriskajā transportā (izņemot Las Vegasu - tur ar autobusu vienreiz braucām). Un, kā jau Amerikā pienākas, protams, bija jānotiek kaut kam dīvainam. Tramvajā iekāpa Supermens :D Reāli čalis ar pilnu Supermena kostīmu.. un pat mati ieveidoti tieši kā Supermenam.

  Paēdām pusdienas iekš Old Spaghetti Factory - restorāns, kurš ir izveidots mājā, kas agrāk bija parasta dzīvojamā māja. Īstenībā riktīgi forši. Viss tādā oldschool stilā, bet ļoti mājīgi.

  Tad devāmies uz Arizona Center, kas ir tāda neliela 'tourist area' - visādi suvenīru veikali utt. Karogu veikalā ATRADU LATVIJAS KAROGU. Pirmo reizi ASV es ieraudzīju Latvijas karogu. Jēē. Tad gribēju nopirkt kaktusu (maziņu , bet tas, maita, izrādījās no tiem, kuriem adatas pašas lec ārā un ieduras pirkstos. Atstāju veikala plauktā.

  Tad pastaigājām pa parku, kurš man atgādināja kapus, paēdām saldējumu un tas apmēram laikam arī viss. Bija ļoti jauka tāda ģimenes diena.

  Tad ap kādiem 7 vakarā es izdomāju, ka vajag iziet ārā pastaigā ar suni. Atklāju, ka tajā laikā var satikt pusi skolas, jo visi iet pastaigās ar saviem suņiem :D

Pirmdiena, 16.maijs

  Oficiāli: viens mēnesis līdz izbraukšanai! Neatceros, kas notika tajā dienā.

Otrdiena, 17.maijs.

 Fitnesa klasē bija jāskrien 1 jūdze uz ātrumu. Ņemot vērā šejienes laikapstākli (+35 grādi, karsti, nevar paelpot, neviena mākonīša debesīs) - TAS IR GRŪTI. Noskrēju 8min 35sek. Par 24 sekundēm sliktāk nekā iepriekšējā reizē. Oh, well.

Trešdiena. 18.maijs.

  Šī bija pēdējā pilnā diena skolā Senioriem (12.klasei) .. Visi saņēma savas gadagrāmatas, un viņiem te ir tradīcija, ka dod visiem draugiem ierakstīt kādu novēlējumu/vienkārši tekstu tajā grāmatā.. Tā nu man nācās parakstīt kādas 10 grāmatas, uz beigām jau sāka aptrūkties ideju, ko rakstīt.

  Pēc stundām ar Džo aizbraucām pie viņas draudzenes Natālijas uz mājām. Noskatījāmies tizlu filmu Waterboy. Pēc tam ieradās viņas vecāki un paziņoja, ka 7:30 p.m. viņiem būs ciemiņi no baznīcas. Ok, man jau nekādu iebildumu nav. Bet, kad viņi ieradās, Natālija tā visus sāka aprunāt - cik viņai viņi ļoti riebjoties utt. Tā nu viņi tur virtuvē lūdza Dievu, kamēr mēs viesistabā skatījāmies The Fast and The Furious. 

  Pēc kāda laika bija jāaizbrauc savākt Ešlija (Džo māsa) no skolas, jo viņa bija basketbola spēlē. Tad no nez kurienes uzradās kaut kāds Džo pielūdzējs no 8.klases laikiem, viņš viņai zvanīja un gribēja satikties. Un izrādījās, ka viņš jau bija pie mūsu skolas aizbraucis... Rezultātā mums ar mašīnu nācās bēgt no viņa. Diezgan bailīgi un creepy, bet tomēr jautri :D

  Pēc tam aizbraucām atpakaļ uz Natālijas mājām, paēdām torti (izrādījās, ka kaut kādam pacanam no tās baznīcas kompānijas bija dzimšanas diena) un tad mani aizvizināja mājās.

   Mišela pateica, ka ap pusnakti Bria jāved uz slimnīcu un jā...

  Ceturtdien no rīta aizgulējos. Skolā nopirku gadagrāmatu, paspēju pat dažiem iedot parakstīt, yee. Ununun Senioriem notika tikai pirmās divas stundas, tā ka pēc tam bija tāds dīvains tukšums skolā. Vismaz kafejnīcā īsas rindas! Nopirku vienu maiku ar DEHS uzrakstu.. viņiem tur bija kādas 8 veidu maikas, bet šitā bija vienīgā, kurai bija S izmērs. Ļoti nesmuka , bet nu ko darīt. Rezultātā iztērēju visu savu naudu SKOLĀ. Cik stulbi. Bet nu neko, vismaz būs šis tas par piemiņu.

  Dejošana bija burtiski atsēdēšana, jo mums tur vienkārši vairs nav ko darīt. Ģērbtuves bija pilnas ar lieliem tarakāniem (pusdzīviem). Pretīgi, bet tāpat nofočēju, jo skats kopumā rēcīgs. Nevar saprast, no kurienes šie pēkšņi tur uzradās.

  Tad tiku uzaicināta uz viena čaļa ballīti, kas būs rītdien. Fitnesa klasē spēlējām rokasbumbu. Diezgan jautri - kaut arī puse klases (Seniori) vairs nebija skolā.

Un, jā, tad pēc stundām mani savāca Tanya un tad notika tas viss, ko es jau pašā sākumā uzrakstīju :D

  Pēdējās dienās daudzi cilvēki mani šeit ir izveduši no pacietības. Gribas, lai ātrāk skola beidzas un tad būtu miers no viņiem. Bet tajā pašā laikā es zinu, ka man nebūs ko darīt tās 3 nedēļas, kad skola būs beigusies... eh. Es oficiāli paziņoju - ES IENĪSTU SAVU ANGĻU VALODAS KLASI ! :D Tur visi ir sophomores (10.klase), un viņi ir nu ... tik.. tik TIK bērnišķīgi. Šausmas.

  Tā kā Šarlote arī ir Senior, tad viņai skola jau ir cauri. Viņai gan neļaus piedalīties izlaidumā, jo apmaiņas studentiem mūsu skolā neļauj absolvēt (idiotisms. ņemot vērā, ka viņai tāpat Francijā būs atkal 12ajā klasē jāiet). Varēja vismaz ķeksīša pēc atļaut.

  Tad nu turpmākās dienas man no rīta būs jākratās smirdīgajā skolas autobusā vienai pašai! Šito nedēļu katru rītu mūs no mājām ar mašīnu savāca Jessica, bet, tā kā viņa arī ir Senior, un viņai arī skola ir cauri, tad nu man vairs nav izvēles, kā vien braukt ar stulbo autobusu. Dīvaini, jo gada sākumā kratīšanās dzeltenajā autobusā man bija kā izklaide un samērā foršs pasākums.

  Nākamnedēļ pirmdiena un otrdiena būs tādas kā parasti, bet trešdien un ceturtdien abās dienās notiks tikai 2 stundas, kas nozīmē, ka būšu mājās jau ap pusdienlaiku.. ūun tad arī viss... bye bye, my sophomore year! :D

  Labi, piedodiet par tik tizlu bloga ierakstu, bet man patiešām pēdējā laikā kaut kā nenesas uz rakstīšanu. Vispār tāda sajūta, ka apmaiņas gads jau ir cauri. Nu, faktiski tā jau arī ir. Nevar saprast- priecāties vai nē ? :D

  Taisos gulēt. Kamēr jums jau piektdiena, man vēl tikai ceturtdiena, hehe. Arlabunakti!