GADS ARIZONĀ

Ceturtdiena, 5.maijs.
  Ceturtdien un piektdien skolā bija dejošanas koncerti. Principā tikpat labi varat izlasīt decembra ierakstu par pirmā semestra koncertu, jo tagad viss bija praktiski tas pats. Izņemot to, ka ceturtdienā es uz skatuves sāku brutāli rēkt, jo viena meitene aiz manis 'nedaudz' apjuka un nezināja, ko darīt un sāka smieties. Nu tur garš stāsts, bet skats bija labs, un galu galā galvenais jau, ka pašām jautri :D

Piektdienas koncertā zāle bija pārpildīta, daži cilvēki pat stāvēja kājās. Ģērbtuvēs (kur mums vajadzēja sēdēt 3 stundas) sapratu, ka lielākā daļa meiteņu manā dejošanas klasē ir sasodīti debīlas un pretīgas. Pirmā semestra klase bija daaaaudz labāka.

Sestdinea, 7.maijs.

  Pēdējā oficiālā YFU sanāksme, kur runājām par mājās braukšanu utt. Tā nu mums visiem, izņemot 2 čaļus, sanāca pat arī paraudāt :D Vispār dīvaini, ka visi YFU Arizonieši esam tikušies tikai 5 reizes, bet ir tāda sajūta, ka viens otru pazīstam jau ļoti, ļoti ilgi. Nenormāli superīgi visi.

 Strādājām pie savām gadagrāmatas lapām, pieēdāmies (protams) un beigu beigās YFU brīvprātīgie (Tanja, Mišela un vēl pāris cilvēki) mums bija sagādājuši pārsteigumu - aizveda mūs uz 'Laser Quest'. Tā ir vieta, kur tevi tumsā ielaiž labirintā un tad jāšauj pārējie ar lāzeriem :D Ja ar mums kopā nebūtu bijuši kādi 15 sešgadnieki, tad būtu bijis perfekti, bet arī neskatoties uz to bija ļoti jautri. It īpaši ņemot vērā, ka es nekad iepriekš neko tādu nebiju darījusi. Atradu vienu baigi kruto paslēptuvi otrajā stāvā, no kurienes visus pirmajā stāvā sašaudīju, hehehe. Bet beigu beigās tik un tā biju tikai 15.vietā no 25. Pirmajā vietā bija taizemietis, kurš katru dienu spēlē kaut ko līdzīgu CS, aizmirsu tieši nosaukumu tai spēlei, bet nu jā, tas varētu būt izskaidrojums pirmajai vietai. :D

  Atpakaļceļš no turienes līdz mājām mums bija diezgan traks, jo tas ir stundas brauciens, un mūsu mašīnai sabojājās kondicionieris! Laikā, kad ārā ir +35. Tā nu braucām pa freeway ar visiem logiem vaļā. Pēc tam matus knapi varēju izķemmēt. Bijām mājās ap 7 vakarā un atlikušo dienu nobumbulējām pa māju.

Svētdiena, 8.maijs.
  No rīta Bria ar Benu aizbrauca nopirkt Mišelai apsveikuma kartiņu Mātes dienā. Man pienāk no Brias sms: Veikalā visi apsveikumi izpirkti. Kā tu domā, tu varētu kaut ko uztaisīt?

  Tā nu es savācu maisu ar visādiem sūdiņiem un sataisīju smuku apsveikumu. Ņemot vērā, ka man bija tikai pusstunda laika, iznākums sanāca diezgan sakarīgs. Tad visas trīs parakstījām apsveikumu un jā... paštaisītas lietas laikam visiem patīk labāk nekā pirktās. Ā, un tad vēl ar Briu un Šarloti sametāmies un apmaksājām Mišelai dāvanu karti uz pēdu masāžu.

  Tad ap pusdienlaiku braucām ciemos pie grandma's, kur arī pierijāmies pusdienas un pēc tam braucām uz baseinu papeldēties. Tur pabijām kādas 3 stundas laikam... Kādu stundu sauļojos, un beidzot ir manāmi rezultāti. :D Mēs jau ar Šarloti runājām, ka būtu smieklīgi, ja mēs no Arizonas atbrauktu mājās pilnīgi baltas, bez jebkāda iedeguma. Un šitā laikam bija pirmā reize mūžā, kad es neapdedzināju seju saulē!

Pirmdiena, 9.maijs - šodiena.
  Skolā bija garlaicīgi. Trigonometrijā joprojām kā pirmklasnieki spēlējamies ar lego un konstruējam kaut kādas būdiņas un mašīnītes.  It kā jau forši, ka nekas nav jāmācās, bet tomēr sāk apnikt. Pārējās stundas arī ļoti garlaicīgas.

  Pēc stundām man vajadzēja aiziet uz pastu, jo man mamma no Latvijas atsūtīja matemātikas grāmatu, lai es varētu kaut ko pamācīties un palielinātu iespējas tikt nākamgad 11.klasē. Tad nu izgāju no skolas jau sagatavojusies - austiņas ausīs un gatava iešanai, bet tad pēkšņi (brīdī, kad gāju garām studentu mašīnu stāvvietai) tieši garām brauca Džo. Beigu beigās viņa mani aizveda gan līdz pastam, gan pēc tam arī līdz mājām. Rezultātā ietaupījās kādas pusstundas gājiens.

  Tagad tāda sajūta, ka, jo tuvāk apmaiņas gada beigas, jo vairāk darāmā. Reāli man ir plāni jau katram maija weekendam. Skolā atlikušas 13 mācību dienas, Šarlotei 8, jo viņa ir 12.klasē. Tiem skola par nedēļu ātrāk beidzas.

  Ar labu nakti!