Esmu tikko atbraukusi no skolas - jā, ar dzelteno autobusu! Mani pieveda tieši pie pašas mājas. Sajutos kā tāds VIP, jo "parastajiem" skolēniem ir jānāk uz speciālām pieturām.
Ok, tātad šodiena sākās ar to, ka es ATKAL pamodos tieši 5min pirms modinātāja - tas ir 6:35. 7:20 izbraucām no mājas ar domu, ka būšu skolā laicīgi, jo stundas sākas 8:00. Protams, skolā vajadzēja gaidīt līdz pēdējai minūtei pirms zvana, lai ašā skolas vadība varētu sastādīt manu stundu sarakstu(kurš šeit katram skolēnam ir individuāls). Tad nu mans saraksts ir šāds:
1.stunda (8:00 - 9:50) Angļu valoda
2.stunda (9:50 - 11:40) ASV vēsture
11:40 - 12:00 - pusdienlaiks (diezgan negaršīgas pusdienas, būs jāņem kaut kas no mājām)
3.stunda (12:00 - 13:50) Matemātika
Un tad skrienam uz dzelteno school bus!
Un tas ir viss. Šādas stundas man būs katru dienu deviņu nedēļu garumā, līdz noslēgsies "Block 1". Mana skola ir viena no retajām, kas pieder pie dīvainās "block" sistēmas - kad viss gads ir sadalīts ceturkšņos un katrā ceturksnī mainās stundu saraksts.
Ok, jūs noteikti esat redzējuši amerikāņu filmās vai seriālos tādas ainas, kad jauniņais ienāk klasē un pārējie brutāli blenž. TIEŠI TĀ AR MANI NOTIKA ŠODIEN. Jums vienkārši būtu jāredz tas skats - es ieeju klasē, un visi pēkšņi pagriežas.
Tātad! Mana pirmā skolas diena izskatījās šādi:
Pirmā stunda - angļu valoda. Pirmais iespaids - amerikāņi ir atpalikuši.
Ja tā būtu mana dzimtā valoda, tad es būtu vienkārši ģēnijs tajā stundā! Jēziņ. Viņi pat nezina, kas ir darbības vārdu laiki... Es tāda vienai meitenei saku: "umm, varbūt pagātne, tagadne, nākotne?" Viņa: "esi pārliecināta?"
...are you kidding me?!
Tajā stundā mēs lasījām kaut kādu stulbu tekstu, un tad bija jāatbild uz 7 jautājumiem. Daudzi no tiem skolēniem pat nemāk lasīt. Varbūt izklausīsies iedomīgi, bet man tiešām šķiet, ka pat es lasu labāk nekā dažs labs no viņiem. Kā tas vispār ir iespējams?
Otrā stunda - Amerikas vēsture. Pirmais iespaids - es esmu atpalikusi.
Reāli no tās stundas es nesapratu NEKO. Ja nebūtu sadraudzējusies ar divām meitenēm, ar mani būtu cauri. Viņas viena no otras visu norakstīja un iedeva norakstīt arī man. Man vispār nav ne jausmas, ko es tur norakstīju... bet vai nav vienalga? Kaut ko runājām par Rūzveltu un Panamas kanālu. Tas skolotājs (Mr. Kivdahl) ir nu vienkāršī TĀĀĀĀDS āksts! Visa stunda vienos smieklos. Ā, un tās grāmatas viņiem ir kā milzīgas enciklopēdijas. Paldies Dievam, tās nav jānēsā līdzi - var atstāt klasē.
Viņiem te ir kaut kāda punktu sistēma, kuru es īsti nesaprotu. Par to, ko es norakstīju, varēja dabūt 100 punktus.
Trešā stunda - matemātika. Pirmais iespaids - skolotāja ir atpalikusi.
Varbūt es biju pārāk pieradusi pie Caunes (64.vidusskolas matemātikas skolotājas), bet šī skolotāja bija.. nu.. amm, viņa VISU LAIKU kļūdās! Es pat sajutos gudra, kad ar Caunes iemācītu aprēķinu pierādīju, ka mana atbilde ir pareiza. Woohoo!
Viņi tik daudz ko rēķina pilnīgi citādāk.. šausmas. Viņi sarežģī pat tik vienkāršas lietas kā vienādojumus. Reizina tur kaut kādus mistiskus skaitļus pilnīgā bezjēgā. Ja man tas piemēr aizņem 3 rindiņas, tad viņiem kādas 9! Bet man vienalga, vismaz pagaidām es darīšu tā, kā es māku. Negribu lieki čakarēt smadzeni.
Šodien sākām jaunu tēmu - Piecewise functions. Nav ne jausmas, kas tas ir, bet es to sapratu. Bet, tā kā esmu iekavējusi nedēļu, man vajadzēs nākt uz skolu arī piektdien (parasti piektdienas ir brīvas), lai iemācītos to, ko šodien jau daļēji sapratu. Kaut kas par perpendikulārām, paralēlām un vēl kaut kādām taisnēm grafikos. Grafiki ir tas, ko es visvairāk ienīstu, bet gan jau būs ok - pateicoties Caunei.
Un, lai nu kas, bet matemātika un vēsture angļu valodā - lūk, tas IR sarežģīti! Jau latviešu valodā es dažus vārdus nesapratu, bet tagad vispār murgs kaut kāds. Bet būs jau labi - es zinu.
Pusdienlaikā aizgāju ievērtēt skolas pusdienas. Rīsi ar smirdīgu zivi, brokoļi, ananāsu gabaliņi, kaut kāda mērce un kaut kas balts. Nepatika. Bet, tā kā jau esmu pieradusi skolā neēst, tad droši vien nēsāšu līdzi tikai kādas uzkodas un ūdeni - tā kā šodien.
Iepazinos arī ar vienu apmaiņas studenti no Vācijas un vēl kaut kādu meiteni. Abas baigi superīgas, turklāt mēs visas esam vienā skolas autobusā, tā ka arī mājupceļš būs nedaudz foršāks tagad. Mana autobusa šoferis izskatās pēc pedofīla, bet tas (cerams) ir tikai tāds maldīgs pirmais iespaids. Īstenībā viņš ir foršs. Pieveda mani tieši pie mājas durvīm. Rītdien 7:30 viņš atkal būs man pakaļ, un atkal tieši pie mājas durvīm. Nu, vai nav ideāli?
Amm, šeit gandrīz neviens nezina, kur ir Latvija (bet protams. Biju jau ar to reķinājusies), bet kad es pasaku, ka tas ir Eiropā, tad šie uzreiz tādi WOOOOOW EIROPĀ?? :D Tas ir tik smieklīgi. Vairums meiteņu šeit ir pārmālējušas seju 8375988kg kosmētikas un tas izskatās diezgan pretīgi. Puiši ir daudz sakarīgāki nekā liela daļa meiteņu. Tikai viņus ir daudz grūtāk saprast, jo viņi runā traki ātri. Pirmais jautājums no viena džeka vēstures klasē bija - "Vai Eiropā ir daudz melno?" Ā un jā, angļu valodas klasē ir viens čalis, kurš visu stundu dziedāja Love The Way You Lie piedziedājumu. Un viņam vienkārši perfekti sanāk beatbox. Es pirmajā reizē gandrīz apkritu, kad to dzirdēju.
Mūsu matemātikas klase ir ļoti maza - kādi 10-15 skolēni. Bet vispār var diezgan ātri uztvert to, ko māca. Jūtos pat samērā gudra šeit.. pagaidām. Izņemot vēstures klasi, jo tur man nav pilnīgi nekādas saprašanas. Zin kā, ASV vēsture tomēr nav mana stiprā puse un kur nu vēl tad, ja tas viss ir angliski. Bet tas skolotājs ir tāds āksts, ka pat izstāstīt nevar.
Visi vienmēr prasa, kā es izrunāju savu vārdu un uzvārdu. Un obligāti vajag kaut ko pateikt latviski. Piemēram, vēstures skolotājam bija jāsaka, ka viņš ir dīvains.
Šovakar laikam brauksim uz sporta zāli. Ceru, ka beidzot tikšu pie dejošanas. Ja nē, tad vismaz pie trenažieriem.
10 stundu atšķirība no LV ir ļoti debīla, jo tad, kad esmu pie datora, jūs visi guļat.
Tiekamies citreiz! See ya :)
P.S. Jūs pat iedomāties nevarat, cik laba sajūta ir sēdēt šeit, Arizonā, klausīties Prāta Vētru un ēst Serenādes končas
Izklausās superīgi! :)) Un tie vienaudži ir tikpat leciigi kā dažkārt te Latvijā? :D Vai viņi tur ir baigi draudzīgie utt? :D
AtbildētDzēstpasmējos par taviem secinājumiem, labi izdomāts :D
AtbildētDzēstTik forši uzrakstīji :)Pārsvarā laikam ASV visi skolotāji ir baigie jokdari ne?
AtbildētDzēstVēll aizvien nespēju noticēt, ka Tu esi Arizonā,bet prieks par Tevi!:))
Hā,hā! Dažās vietās apkritu - skype pastāstīšu kāpēc :D
AtbildētDzēstUn jā, ES VAKAR GULĒJU?? :D
Tu LV arī dejoji Hip-Hopu un tur arī dejosi?
AtbildētDzēstbet,baigi forši,tev tur ietas. :DD
Jāni, nu nevarētu teikt, ka tur baigi draudzīgie, bet lecīgi tiešām nav. Neviens, ko līdz šim esmu satikusi, nav lecīgs :)
AtbildētDzēstAnete, nu, nevar jau tā teikt par visiem, bet manējie tiešām ir tādi smieklīgi :)
Laura, jap, Latvijā dejoju hiphopu.. Šeit arī centīšos dejot, bet te ir tikai 1x nedēļā un ne vienmēr var paspēt :)
interesanti! :) naakoshajaa ieraxtaa nobildee meenesi! special for me! :) :) :D
AtbildētDzēst