Mana piektdiena–trīspadsmitais laikam aizkavējās par vienu nedēļu... tā kā biju iekavējusi pirmo nedēļu, man nācās piektdien iet uz skolu, uz matemātikas papildus nodarbībām. Tam bija jābūt tikai pirmajam periodam (no 8:00 līdz 9:50) bet es tur pavadīju visu laiku no 8:00 līdz 13:50! Sešu stundu laikā paspēju izdarīt visu nedēļas darbu un + vēl sapazinos ar ļooooti runīgu čali vārdā Daniels, kurš mani jau uzaicināja uz savu futbola spēli kaut kad septembra sākumā. Bet tad es uzzināju, ka skolas autobuss būs nevis kā parasti 14:00, bet gan 15:15! Tā kā tajā laikā nedrīkst vienkārši sēdēt skolas pagalmā, tad man bija jāizdomā kaut kas darāms... tajā laikā gandrīz katrā telpā darbojās kāds `klubs`. Ir mākslas klubs, matemātikas un vēl visādi... tā nu es netīšām pievienojos skolēnu padomei :D Palīdzēšu organizēt kaut kādus pasākumus.. nuu, okei. Bet tā skolotāja vismaz zināja, kur ir Latvija... Tajā skolēnu padomē sapazinos ar vēl vienu čali, kura vārdu es neatceros, bet kurš arī ir ļoti runīgs un vispār viņš izskatās apmēram 25 gadus vecs, bet īstenībā ir tikai gadu vecāks par mani. Tā nu es sagaidīju 15:15 un laimīga ripoju mājās pārbāztā skolas autobusā!
Vakarā bija paredzēta tikšanās ar manu YFU kontaktpersonu Tanju, viņas meitu Natašu(nē, viņas nav krievietes) un Agnesi - viņas apmaiņas studenti no Zviedrijas. Sākumā aizbraucām uz kaut kādu kruto restorānu, kur pierijāmies meksikāņu ēdienus un dīvainus hamburgerus. Pēc tam bija paredzēts doties uz kino, kur arī sākās mani aizkavējušā trīspadsmitā datuma labumi. Ok, nopirkām biļetes uz visgarlaicīgāko filmu manā mūžā, bet nu ne jau es izvēlējos filmu! „Eat. Pray. Love.” saucās... Pēc tam nopirku popkornu un tā. Filmas laikā nedaudz pagulēju un, kad gājām ārā no zāles, tur dalīja kreklus ar uzrakstu „Eat.Pray.Love” es arī vienu dabūju, jēeeei! Tikai amerikāņu S izmērs ir tāds kā mums M, bet tas nekas. Galvenais, ka dabūju!
Sliktos jaunumus uzzināju tikai sestdien no rīta. ES PAZAUDĒJU SAVU NAUDAS MAKU! Galvenais, ka tieši pirms braukšanas uz kino mēs ar Mišelu aizbraucām uz bankomātu, lai es varētu izņemt visu (!) naudu no kartes, jo šeit ne visur ir iespējams norēķināties ar manu Open vai ISIC. Tā nu es arī laimīga izņēmu 150$... un aizmirsu izņemt no maka pirms braukšanas uz kino! Cik veiksmīgi. Jā, un makā iekšā bija arī pati bankas karte, YMCA (trenažieru/deju zāles karte) , YFU ID karte, ibankas to tur cipariņu kartīte... un es to visu pazaudēju, turklāt pamanīju to tikai nākamajā rītā! Man, protams, uzreiz šoks.. pārmeklēju visu istabu un pēc tam arī māju. Pat vietās, kur zinu, ka nemūžam neliktu savu maku... beigās aizgāju pie Mišelas „umm, I’ve got a problem... I think I lost my wallet” ... viņa uzreiz zvanīja Tanjai, pajautāja, vai gadījumā mans maks nav palicis viņas mašīnā. Nebija. Tad Mišela piezvanīja uz to kino un pajautāja, vai kāds gadījumā nav atradis melnu naudas maku, un atbilde bija – NĒ. Cik jauki! Pēc tam vairs nebija īpaši daudz laika, jo mums bija paredzēts doties pusdienās par godu kaut kam (pat nepiefiksēju) uz kaut kādu kārtējo kruto restorānu. Pa ceļam uz turieni savācām divas dāmas un iebraucām tajā nolādētajā kino teātrī, lai vēlreiz pārliecinātos, vai tiešām tā maka tur nav. Un uzmini nu... tas čalis aizgāja un atgriezās ar manu maku rokās!!! „Is this yours?” man acis uzreiz apmēram šitādas O____O , un no priekiem pat aizmirsu apskatīties, vai mana nauda un kartes vispār tur ir iekšā, BET BIJA!!! VISA nauda un VISAS kartes. Cik godīgam cilvēkam ir jābūt, lai nepaņemtu 150$ skaidrā naudā? Ja godīgi, es tā cilvēka vietā varbūt pat būtu apdomājusi iespēju paņemt naudu, bet tagad toč zinu, ka nemūžam neņemtu.
Pusdienas bija garlaicīgas, bet garšīgas. Satiku mīlīgāko septiņgadīgu meitenīti visā pasaulē, bet viņas mamma uzvedās, atvainojos, kā pilnīga idiote, bet tas tik tā – starp citu. Ā, piektdienas vakarā pie mums ciemojās Brias labākā draudzene Viktorija un draudzene no skolas – Nikola, kura ir tiiiiiik sasodīti pareiza. Vispār man likās, ka es esmu viņu kaut kur redzējusi. Skatījāmies filmu Death at the Funeral. Maksimāli stulba filma ar vēl stulbākiem jokiem, par kuriem smējās visi izņemot mani. Nezinu, man liekas diezgan novecojuši tie joki, kad kāds nejauši kādam iemauc pa galvu vai kaut kur apgāžās vai kaut kas tāds. Gandrīz atkal aizmigu.
Sestdienas vakarā pie mums bija Brias draudzenes Teniša (vai kaut kas tamlīdzīgs) un Katerina (vai kaut kas tamlīdzīgs). Vispār tajā vakarā bija paredzēts doties uz vienu dzimšanas dienas ballīti, bet Bria sastrīdējās ar jubilāru, tā ka visi plāni izkūpēja. Svētdienas rītā Tenišai bija slikta dūša, tāpēc viņa aizgāja „mazliet” pavemt... AK_MANS_DIEVS. Līdz šim nezināju, ka ir iespējams TIK skaļi vemt. Visa māja skanēja.
Svētdien pa dienu mums bija „pool party” Mišelas draudzenes Izabellas mājā. Baseins jau foršs, bet diemžēl ūdens bija tikpat silts kā gaiss ārā, tāpēc gluži nebija jēgas iet peldēties, ko es un Bria arī nedarījām. Patiesībā vienīgais, ko tur darījām, bija ēšana, ēšana un vēlreiz ēšana.
Pirmdiena. Skolā atkal satiku meiteni no Vācijas (beidzot iegaumēju vārdu) Mirjam un, protams, Danielu, kurš runāja tikpat daudz kā piektdien. Izstāstīju šiem savus piedzīvojumus ar naudas maku un viņi, tāpat kā es, nespēj noticēt tam, ka es viņu beigās atradu! Vispār man ir bail, ka pienāks brīdis, kad veiksme beigs man sekot ... jo līdz šim tas viss ir vienkārši pārāk aizdomīgi, ka man tiešām veicas visur, lai kur arī es ietu.
Ā, un vēl piektdien vēstures klasē viens čalis pienāk pie manis un saka „es tevi vakar redzēju Subway!” (Subway – kā amerikāņi saka „healthy fast food” – tur pats vari izvēlēties maizes veidu un jebko, ko likt tur iekšā (garšīgiiii) ) un tajā brīdī man pieleca, ka Subway pārdevējs iepriekšējā vakarā uz mani neblenza tāpēc, ka varbūt izskatos pārāk ne-amerikāniska , bet gan tāpēc, ka esam vienā vēstures klasē.
Esmu ievērojusi, ka lielākā daļa šejieniešu ir vai nu brutāli resni vai arī tievi. Un, sakot vārdu „tievi”, es domāju TIEVI. Nu tā, ka ĻOTI tievi. Tādu „normālu” gandrīz nav. Dīvaini ir tas, ka resnas ir pārsvarā sievietes. Resnus vīriešus gadās redzēt diezgan reti.
Vispār vīriešu kārtas pārstāvji te ir tādi izteikti džentlmeņi. Vienmēr atvērs durvis, palīdzēs un izteiks kādu komplimentu. Tas tā – forši.
Par sievietēm/meitenēm man ir tāds priekšstats, ka lielākā daļa no viņām ir baigās maitas. Viņām patīk visus aprunāt no galvas līdz kājām utt... katrā ziņā – krīt uz nerviem. Protams, nav jau tā, ka visas te tādas riebīgas. Ir jau arī tiešām superīgas meitenes.
Meksikānietēm te ir tāda baigā mode – uzkasīt matus galvas aizmugurē un piepūst pilnus ar laku....jēzīiiņ, tas izskatās nenormāli stulbi. Pie tam to pārsvarā dara tās kaulainās... mazs ķermenis + milzīga galva :D
Vēl kas ir tipiski šejienes amerikāņiem - skatoties filmu/seriālu tas obligāti ir skaļi jākomentē. Runājot par vietējiem seriāliem un šoviem...šausmas, tie ir tik nenormāli paredzami un tik...tipiski! nespēju noticēt, ka viņiem tie TIEŠĀM patīk.
Starp citu, Bria un viņas čalis Bens domā, ka vārds Agnese ir „scary” un viņi vispār nesaprot, kā tik briesmīgu vārdu var dot meitenei. Es jau centos iebilst, ka mums Latvijā arī ir Agneses un tas nemaz nav debīls vārds, bet viņi palika pie sava. Sveiciens Agnesēm!
Esmu ievērojusi, ka šeit tiešām ātri paliek tumšs. Reāli pusastoņos vakarā jau ir pilnīga tumsa. Mišela teica, ka ir kaut kādas tur dienas, kad mēness ir vēl tuvāk, tā ka, Agni, es pamēģināšu kādu reizi nofočēt, bet mans fotoaparāts vispār mēnesi parasti neņem pretī :D
+ šeit ir skaistākie saulrieti eveeerr! Te ir tā, ka tur, kur mēs dzīvojam, viss ir tāds milzīgs līdzenums, bet visapkārt ir kalni... un saulrieti izskatās vienkārši ideāli!
Izklausās tik fucking interesanti. :))) Turpini blogot, ir forši palasīt par USA. :)
AtbildētDzēstinteresanti ir gan - tur tev taisnība :)
AtbildētDzēstTurpināšu!
jā, jā es arī gaidu nākamos ierakstus, nespēju beigt visu lasīt. :))
AtbildētDzēsttīk forši tev tur iet, bet nu par to maku - diezgan briesmīgi ;//, bet labi, ka atradī.