Pirmdiena, 10.janvāris
Ar to dienu beidzot sāku just, ka tiešām skola ir atsākusies. Trigonometrijā beidzot pabeidzu un nodevu mājasdarbu. Tad pārrunājām visu un iesākām jauno mājasdarbu (šķiet, ka tajā klasē būs daudz mājasdarbu..).
Angļu valodā turpinājām malt veco tēmu par dzejoļiem.
Dejošanā bija pirmā diena, kad patiešām kaut ko normālu darījām. Bet tajā klasē ir ~50 cilvēki, tā ka zāle ir baigi pārbāzta, kas man ļoti riebjas.
Fitnesā bija jāskrien 2 apļi apkārt futbola laukumam. Bija noteikts, ka +/- 4min ir labs laiks. Es noskrēju 3:50min. Tad pēc tam bija visāda veida mocības, beigu beigās pēc tās klases es jau biju gatava iet mājās, jo treniņam galīgi nebija spēka. Bet nu kur nu es bez treniņa :D Aizgāju, protams, un labi vien, ka tā. Atkal kārtējais foršais treniņš!
Vienīgi vienai meitenei no mūsu komandas kaut kas ar bumbu izsita kaklu no vietas, tas gan nebija īpaši jauki, bet viņu tāpat spēlēs uz laukuma nelaiž. Nekas nopietns tur viņai nav, tikai nedēļu nedrīkst sportot & tas arī viss. Tad vēl vienai meitenei ir izmežģīta kāja, citai arī kaut kādas problēmas.. galu galā mēs esam kādas 5 meitenes, kam viss kārtībā!
Bet trenere bija izmainījusi mūsu pozīcijas priekš spēlēm. Tagad vairs neesmu aizsardzībā, bet gan pa vidu iekš midfield, kas praktiski sanāk tas pats, kas uzbrucējs.
Bet treniņā gan atkal traki jautri gāja. Uz beigām kopā ar Varisty meitenēm visas vienā rindā nostājāmies uz sodiņiem. Nezinu, kurā brīdī es to te iemācījos, bet man visas bumbas pēc kārtas tik iekšā vārtos :D Pati nobrīnījos. Un treneru palīgs Alex (kurš ir pazīstams ar savu nicinošo attieksmi pret visiem) mani nostādīja visu to 30-40 meiteņu priekšā un izdarīja to, ko es ļoti neciešu – sāka lielīt . Tad nu es tur stāvēju un nezināju, kur likties, kamēr šis mani bez maz vai kā piemēru pārējām nostādīja. Nu jauki jau, protams, bet es tiešām neciešu, ja mani noliek 40 cilvēku priekšā un slavē.
Pēc treniņa man atkal uznāca runājamais, nopļāpāju visu laiku ar 2 komandas meitenēm un ar kaut kādu čali, kuru vispār līdz šim nebiju pamanījusi, bet nu viņš spēlē čaļu futbola JV komandā. Tad mani savāca Mišela. Mājās paēdām vakariņas, es izpildīju trigonometrijas mājasdarbu (!) , un tad bija lielā mājas kārtošana līdz 10 vakarā. Rūpīgi savu vannasistabu iztīrīju, jo to man būs jādala ar Šarloti.
Beigu beigās aizgāju gulēt ap 1 naktī.
Otrdiena, 11.janvāris
Lielā diena!
Trigonometrijā par brīnumu visu sapratu, angļu valodā vecais sviests ar dzejoļiem bija.
Tad dejošanā noslinkoju un neko nedarīju. Pat nepārģērbos.
Fitnesa klasē mūs spīdzināja, un kopš tā brīža es visu laiku staigāju ar asarām acīs, jo man sāp visas maliņas ikreiz, kad pakustos. Pilnīgi pat smieklīgi vairs nav. Tā skolotāja ir reāls monstrs. Ja nebūtu man futbola treniņi pēc tam, tad jau vēl neko, bet pēdējās 2-3 dienas es vienkārši sprāgstu nost no sāpēm.
Treniņš bija stulbs, jo tas bija kopā ar Varsity meitenēm. + nevarēju pakustēties.
Bet Mišela mani savāca jau 5p.m. (treniņš beidzas 6 p.m.) , jo vēl bija māja jāpiekārto utt. Tad nu atbraucām mājās, es iekliboju savā istabā un pilnīgi atslēdzos uz kādu stundu. Tad ātrumā sakārtoju savu istabu un tad jau devāmies lidostas virzienā. Nekad nebiju domājusi, ka varētu būt tik dīvaina sajūta, braucot uz lidostu. Pilnīgi likās, ka lidošu atpakaļ uz LV! + tā bija tā pati lidosta un pat tas pats terminal (nezinu kā latviski), kurā es šeit ierados pirms 5 mēnešiem! Un bija nu TIIIK jocīga sajūta. ĀAA pilnīgi izskaidrot nevar :D
Bet jā, tad mēs tur sēdējām, sēdējām, un es biju tas ģēnijs, kurš pirmais atpazina Šarloti. Tad nu jā, sasveicinājāmies un tā... blā blā blā, bijām mājās, izrādījām māju, blā blā blā, nu nekas īpašs jau nenotika. Kā nekā nedēļas vidus un nākamajā dienā uz skolu utt.
Trešdiena, 12.janvāris
Tadāaaaa! 5 mēnešu jubileja, kopš esmu štatos.
Šarlotes pirmā skolas diena. Nu kā jau parasti trešdienās - skola tikai 10os sākas. Tad 9:30 Mišela mani & Šarloti aizveda uz skolu, Šarloti reģistrēja, bet man jau sākās stundas, tāpēc pametu viņas abas. Tad sēžu angļu valodā & atnāk sms no Mišelas - vai es varēšu satikt Šarloti pie skolas kafejnīcas, jo viņai ir tas pats pusdienu pārtraukums, kas man + dejošana kopā. Jeeei!
Tād nu jā, angļu valodā ļoti daudz kas bija jāraksta, bet man tieši bija uznācis rakstāmais, tā ka baigos memuārus pierakstīju.
Tad pusdienās satiku Šarloti un tad ar viņu un Abrielle nedaudz pavazājāmies apkārt un Abrielle jau paspēja arī Šarlotei uzkrist uz nerva. Būtu tā ļoti nepieklājīgi Abrielle pamest tur vienu pašu stāvot gaitenī un man tad būtu viņas žēl, bet man patiešām tā gribas izdarīt :D
Tad dejošana - iepazīstināju Ms.Chambers ar Šarloti, lai viņa zina, ka Šarlote nav vietējā utt. Tad nu tur nekas īpašs nenotika, bet es laikam beidzot esmu iemācījusies tos baleta griezienus, jo tagad es pat varu noriņķot taisni pa līniju un beigās nevemstīties.
Tad Šarlotei burtiski aplipa apkārt bariņš ar apmaiņas studentu mīļotājiem un akcentu apbrīnotājiem . Tad izrādījās, ka daži labi tajā klasē vēl nebija pamanījuši, ka es arī esmu apmaiņas studente jo "es izskatos pēc vietējās". Pēc dejošanas pavadīju Šarloti uz viņas angļu valodas klasi un gāju atpakaļ uz savu stulbo fitnesu.
Atkal iesildīšanās bija 2 apļi ap futbola laukumu, šoreiz noskrēju 3:58. Priekš līdz asarām sāpošām kājām laikam tīri normāls laiks :D Fitnesā šoreiz uzsvars tika likts uz presīti, kas laikam ir vienīgā ķermeņa daļa, kura man nesagādā problēmas, tā ka bija samērā viegli.
Pēc tam treniņš = nāaaave! Pirmkārt, atkal bija kopā ar Varsity meitenēm. Man tā riebjas tie treniņi, kas ir visām kopā. vēee. Otrkārt, es reāli nevaru paskriet. Pat nezinu, ko lai iesāk, jo ceturtdien un piektdien mums ir spēles. Ledus nepalīdz & sāp tik ļoti, ka pilnīgi tā sāpe līdz smadzenēm aiziet. Bet nu tagad vismaz saprotu, kā jūtas vecmāmiņas, kas stāsta, ka sāp kājas!
Tad nu vairāk par Šarloti, jo es zinu, ka daudziem gribas kaut ko par viņu vairāk uzzināt. Hehe. Viņai ir 17 gadi, un viņa skaitās senior (12.klase) Nu pēc izskata viņa ... izskatās pēc francūzietes. :D Tādi īsi mati, brilles, piemīlīga seja, interesants ģērbšanās stils un tā... Tā kā viņa ir tikai nepilnas 2 dienas štatos, tad jau vēl tā grūti pateikt, bet šķiet, ka viņa ir patiešām jauka un tāda pieklājīga. Skatījos uz viņu un domāju - vai es arī pirmajās dienās izskatījos tik apjukusi? ;D Reāli tagad varu salīdzināt, cik ļoti daudz kas tomēr mainās 5 mēnešos. Es sākumā biju tādā pašā pozīcijā, kā viņa ir tagad. Bet nu katrā gadījumā - izskatās, ka sapratīsimies labi un nebūs problēmu ar vannasistabas dalīšanu, jo viņa nav no tām, kurām vajag 2984 stundas, lai sagatavotos iešanai uz skolu.
Šīs nedēļas plānos -
Ceturtdien. Man futbolā pēdējā mājas spēle. Pēc tam ar Mišelas mammu uz vakariņām, lai iepazīstinātu viņu ar Šarloti.
Piektdien. Man futbolā izbraukuma spēle. Tad laikam Brias draugi kaut kādi brauks ciemos (iespējams)
Sestdien. Es ar Mišelu uz Coyotes spēli!!! :))
Svētdien. Vēl nezinu.
Starp citu, man ir uznākusi vēlme kaut ko šeit ēdamu uztaisīt. Pirmo reizi mūžā. Tik jāizdomā kaut kas normāls..
Līdz nākamajai reizei
baigi gribās redzēt to Šarloti bildēs! ;DD
AtbildētDzēst:)
jā, tevi vispār paveicies ĻOTI.
nevaru sagaidīt nākamo rakstu, un ceru, ka drīz redzēšu arī kādas jaunas bildes!
Man ir viena bilde, bet Mišela viņu man no sava un manu telefonu pārsūtīja, un viņa ir ļooooti sliktā kvalitātē :D Tā ka nedaudz būs jāpagaida.
AtbildētDzēstBildes būs. Kaut kad :)
tieši girbēju rakstīt, ka nevaru nociesties pēc bildēm. Giadīsim. :)
AtbildētDzēst