Piektdiena, 7.janvāris
No rīta atkal autobuss kavējās 15 minūtes, un beigu beigās mūs savāca kaut kāds autobuss, kas vispār nav mūsējais :D Bet man tajā dienā bija spēle, tāpēc nācās ar milzīgu sporta somu pārbāztā autobusā vēl čakarēties. Bet nu beigu beigās atradu laikam pēdējo brīvo vietu un apsēdos. Braucam, braucam, pienāk sms no Daniela „whats up?” , es atbildu, ka man autobuss kavējās 15minūtes un vēl tur kaut ko. Šis atbild- „look back” . Paskatos atpakaļ, un kas cits gan tur var sēdēt, ja ne Daniels. Bet kopumā no rīta bija sūdīgs garastāvoklis, jo īpaši labi nejutos + vēl no rīta atsalu, jo futbola meitenēm bija jānāk uz skolu mūsu jaunajās maikās un es nebiju paredzējusi, ka autobuss jau otro reizi nedēļā tik ļoti kavēsies. Ienācu skolā līdz ar zvanu, tāpēc atkal nesanāca satikt Džo un nepaspēju pat aiziet līdz skapīšiem, lai atstātu savas dejošanas drēbes tur.
Trigonometrijā mums ir ļoti nepierasti klusa klase. Tur neviens nevienam nav pazīstams + daži ir tādi baigie gudrīši, tāpēc laikam arī ir tāds klusums. Nu jā. Un tajā stundā skolotājs izstāstīja šausmu stāstu iz dzīves. Visu nerakstīšu tagad, bet nu lieta tāda: pirms 5 vai 6 gadiem viņš brauca savā mašīnā no darba pa lielo freeway (nu autobānis, nezinu kā īsti latviski tos sauc) un pēkšņi viņam caur mašīnas priekšējo stiklu sejā ietriecās milzīgs metāla gabals. Un tad viņš laikam atslēdzās, jo tas metāls pāršķēla viņam kaklu, un tad skolotājs ar visu mašīnu nolidoja no ~10m augstuma uz cita ceļa. Un tieši tajā brīdī garām esot braukusi kaut kāda sieviete, kas izrādījās ārste (normāla veiksme), un tad palīdzēja viņam. Īsāk sakot, cik es sapratu, tad tur kaklā ir kaut kāds baigais svarīgais asinsvads, kas apgādā smadzenes ar asinīm, un, ja tā ārste nebūtu aizspiedusi to pāršķēluma vietu, tad viņš būtu uz vietas nomiris. Bet tad viņu ar helikopteri aizgādāja uz slimnīcu, un viņš komā nogulēja 1 mēnesi.
Pamostoties viņš neatcerējās 1 nedēļu pirms tās avārijas +, protams, to mēnesi, ko nogulēja komā. + nevarēja pakustināt visu ķermeņa labo pusi un nevarēja parunāt. Tāpēc no labroča viņš tagad ir kļuvis par kreili un pat pēc 6 gadiem joprojām nevar izrunāt atsevišķus vārdus. Un viņš vēl parādīja bildes no tā metāla gabala un savas samīcītās mašīnas. Man tik nenormāli žēl viņa palika... BET. Viņa kabinetā daļu no sienas aizņem pēdējos gados iegūtās medaļas un visādi diplomi maratona skriešanā un vēl visādi apbalvojumi + viņš ir patiešām labs skolotājs un lieki nečakarējas ar visādiem parādniekiem utt. Nja.
Labi, par skolu runājot – angļu valodā mūs visus pārsēdināja. Sēžu tagad otrā klases galā, kur man galīgi nepatīk. Tajā stundā vajadzēja rakstīt eseju... par Mc Donaldu :D Bet liekas, ka samērā labi uzrakstīju. Angliski man patīk rakstīt, jo viss kaut kā labāk izklausās.
Pusdienās nekas nenotika, bija ļoti garlaicīgi. Nopļāpāju atkal ar Abrielle, bet man dažreiz liekas, ka labāk būtu runāt ar paklāju, nevis ar viņu. Viņa ir no tiem, kas ir ļoti, ļoti pareizi, neaptēsti un uzdod debīlus jautājumus. A bet ko citu darīt, ja visi man zināmie +/- sakarīgie cilvēki ir otrajā pusdienu pārtraukumā..
Tālāk dejošana. Pirmo reizi šogad kaut ko tur tiešām darījām. Vispirms iesildījāmies, un tad bija kaut kādi stulbi baletveidīgi soļi jāmācās. Es aizgāju 15 minūtes ātrāk nekā vajadzēja, bet izmantoju laiku lietderīgi, lai bez steigas pārģērbtos futbola spēlei un aizietu nopirkt kaut ko ēdamu. Tad ģērbtuvēs sagaidīju pārējās, nedaudz paklīdām pa skolu un tad jau bija laiks doties uz autobusu. Tas bija kādu 20 minūšu brauciens uz Agua Fria High School . Un tad piepildījās tas, ko iepriekš minēju – trenere ielika mani uzbrukumā! Bet, par laimi, nospēlēju tur tikai kādas pirmās 10 minūtes (kas gan nebija tik traģiski, bet tomēr nejūtos kā savā vietā tur). Atlikušās 30 minūtes pirmajā puslaikā nospēlēju savā ierastajā vietā – aizsardzībā, labajā pusē. Pēc pirmā puslaika pamanīju, ka Mišela, Bria un Bens atnākuši skatīties spēli – foršs pārsteigums bija! Bija 15 minūšu pārtraukums un tad otrajā puslaikā es nospēlēju laikam tikai kādas 15-20 minūtes. Reāli ar sāpošu labo kāju grūti paskriet, it sevišķi, ja tajā komandā ir tik sasodīti ātras uzbrucējas (vēlāk atklājās, ka šīs ir no viņu Varsity komandas.. njā, nav jau brīnums :D) , bet nu jā galu galā spēli atkal zaudējām, bet šoreiz ar 0:2 . Pēc tam atkal 2 stundas salām tribīnēs. Es apgūlos un aizmigu uz kādām 10 minūtēm, bet tad sāka līt lietus. Uz beigām palika jau tik garlaicīgi, ka sākām fočēties un dažas meitenes aizgāja uz kaut kādu meksikāņu būdu pēc vistas burrito :D Varsity komanda zaudēja ar 0:8.
Un pēc tā vakara spēles es sapratu, cik ļoti man pietrūks mūsu komandas un treniņu, kad sezona beigsies (sezona beidzas 24.janvārī).
Pēc tam ap kādiem 8:30 p.m. mani no DEHS savāca Mišela, kuras mašīnā bija arī Bria, Bens un Brūss . Braucām paēst uz Taco Bell. Noklausījos daudz visādus viņu stāstus no senākiem laikiem – riktīgi nosmējāmies :D Tad atbraucām mājās un man bija pienākusi jau 3.kaste no Latvijas, šoreiz no tēta. Tajā vakarā Bens nejauši izsita sienā lielu caurumu, bet es aizmigu, klausoties savu Ziemassvētku dāvanu – Prāta Vētras 2000.-2010. gadu dziesmu izlasi J
Sestdien tā pa īsto pamodos tikai 4 pēcpusdienā. Tad ar Mišelu braucām pie Mišelas mammas uz mājām, kur atkal bija tā ikmēneša spēle, tikai citā grupā. Tā bija tā pati grupa, kurā es spēlēju pirmo reizi. Tas laikam bija 1. vai 2. nedēļā pēc ierašanās šeit. Nu tā pensionāru grupa :D Šoreiz laimēju 10$ . Pēc tam, pa ceļam uz mājām, iebraucām lielveikalā, kur es atgriezu atpakaļ to savu jaciņu/mētelīti, kurai netīšām sajaucu izmērus , XS vietā nopērkot XL. Dabūju atpakaļ naudu, jo tās jaciņas bija jau izpirktas un nebija pret ko iemainīt. Bet, atbraucot mājās, Mišela pasūtīja man to pašu jaku internetā + Briai arī kaut kādu jaku no tā paša veikala.
Ā, un sestdien bija kaut kāda baigā šaušana tajā Chandler mall, kur mēs bijām pagājšnedēļ. Cik es sapratu, tad Latvijā ziņās tas esot rādīts, tā ka varbūt esat par to kaut ko dzirdējuši.
Svētdien pamodos normālā laikā – 11 no rīta. Braucām paēst brokastis/pusdienas uz Black Bear Diner. Paņēmu tādu milzīgo vistas sviestmaizi. Laikam ir noticis neiespējamais, un man ir iegaršojusies paprika. Nu cik nu iegaršojusies, bet vismaz vairs nevemstos to ēdot. Pēc tam izbraukājām pa dažiem veikaliem, nopirkām Šarlotes gultai matraci, manai gultai komplektu, kurā ietilpst 11 dažādas lietas sākot ar dvieli un beidzot ar milzīgu segu. Tad savācām Benu no viņa mājas un mēs ar Mišelu devāmies lielajā grocery shopping, kamēr Bens sēdēja manikīra salonā un skatījās, kā Briai liek mākslīgos nagus.
Tad atbraucām mājās, un es atlūzu. Pēkšņi nez no kurienes kaut kāds baigais nogurums uznāca un pamodos laikā, kad jau bija jāiet ēst vakariņas. Tad izpildīju mājasdarbus, kas bija jānodod ceturtdien. Un tad +/- sakārtojām Šarlotes istabu, jo līdz šim tā istaba tika izmantota kā pieliekamais, tā ka bija viss jāizvāc ārā no turienes.
Tagad ir jau 10.janvāris un es sapratu, ka vispār nepamanīju, pa kuru laiku ir pagājušas jau 10 dienas. Liekas, ka tikko tikai bija Jaunais gads, bet pēkšņi jau 10.janvāris. Rītdien 8 vakarā ieradīsies Šarlote, tātad būs atkal visādi jauni piedzīvojumi gan jau. Ceru, ka mums viņa patiks un mēs viņai arī. Nedaudz dīvaini jau būs, bet tik un tā - nevaru sagaidīt! Šonedēļ jau uz savu pirmo NHL spēli mūžā – jeeei! Un vēl pašai man 2 futbola spēles – ceturtdien un piektdien. Būtu bijis jābūt arī vēl vienai spēlei rītdien, bet tai skolai nav JV komandas, stulbeņi tādi.. Bet nu nekas, gan jau mums būs treniņš.
Uztaisīju vēl vienu video ar visādām bildēm un ieliku draugos. Trešais video sāksies ar bildēm no Šarlotes ierašanās. Tad jau tiekamies kaut kad vēlāk. Domāju, ka būs, ko pastāstīt! Atā
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru