GADS ARIZONĀ

Sveikiņi 2011-ajā, ceru, ka labi nosvinējāt.

  Vispirms gribu iesākt ar savu Vecā gada piedzīvojumu 29.decembrī. Man bija vajadzīgas vēl pēdējās (it kā) 2 potes, tāpēc braucām uz poliklīniku. Vispār man tagad visas potes ir dubultā, cerams, ka nenosprāgšu. Vai nu mana ģimenes ārste Latvijā bija pret palodzi bija atsitusies vai YFU tāds padebīls, vai kas tur par problēmu, bet nu jā. Visas potes tagad dubultā.  ANYWAY! :D Viss sākās ar to, ka ārā gāza lietus un kaut kāds čalis atvēra mums durvis ar jautājumu, vai mēs (es, Mišela, Bria) nākam pēc gripas potēm, uz ko Mišela atbildēja, ka nē - mēs esam šeit, lai viņa (norāda uz mani) dabūtu 2 potes. Tas čalis: āaaaa.... NEVEIKSMINIECE!!!! (man to teica) :D:D WTF :D Labi, un beigās izrādījās, ka tas pats čalis arī mani potēja. Un tikmēr es iedevu Mišelai paturēt savu somu, un viņa tāda saka: jēziņ, kas tev tur tik smags iekšā? Es saku, ka gan jau fotoaparāts. Tas čalis: ūu, kāds tev fotoaparāts? Es: Olympus. Čalis: nofočē mani (un sāk pozēt) :D Tad nu beigu beigās man ir viena normāla bilde ar viņu, bet otrā bildē man rokā ir iedurta pote, un mēs abi tādi smaidīgi :D Lūk, tas ir tas, kā man no šejienes pietrūks - pat kaut kādā poliklīnikā cilvēkiem ir tik.. nepiespiesta uzvedība un visi tādi pozitīvie.

  Ok, un tagad par pašu Jauno gadu. 30.decembrī ar Džo sarunāju, ka svinēšu pie viņiem. Viņa teica, ka svinēs tikai ar ģimeni un es nospriedu, ka tas ir: mamma, tētis, māsa, brālis un viņa pati.. bet nedomāju, ka tur būs vēl kādi 5000 radinieki!! :D Tā tīri neko pārbāzta māja bija. Bet bija patiešām forši, ja neskaita to, ka viņi visi ir meksikāņi un runāja spāniski. Džo, Ešlija un viņu mazais brālis (īsāk sakot - visa jaunākā paaudze, ieskaitot Džo brālēnus/māsīcas) runā perfekti angliski, tētim ir nenormāls akcents, bet viņš cenšas, savukārt mamma knapi var atsevišķus vārdus izdabūt ārā. Visi pārējie - tikai spāniski. Nu ko lai dara... ;D Bet bija forši. Sākumā vairāk tusējām pa Ešlijas istabu, bet, kad bija atlikušas 10 minūtes līdz 2011ajam, nogājām lejā pie visiem. Un pēc Jaunā gada pienākšanas sākās lielā apsveikšana... Kamēr visi visus samīļoja, stabili kādas 15 minūtes pagāja. Džo tētis vēl man pateica, ka viņš ir priecīgs un ļoti novērtē, ka svinu ar viņiem, un ka šīs esot manas otrās mājas un lai nākamgad arī braucu svinēt Jauno gadu šeit un palieku pie viņiem un, jā, viņš bija piedzēries :D

  Dabūju padzert kaut kādu meksikāņu dzērienu, kas esot tipisks Jaunā gada dzēriens tajā pilsētā, kurā Džo tētis bija piedzimis. GARŠĪGI! Apmēram doma kā karstvīnam, bet tikai bez alkohola un kaut kādiem dīvainiem augļiem iekšā. Paštaisīts. :)

  Šiem tur ir meksikāņu tradīcija, ka ir jāapēd 12 vīnogas, un, katru ēdot, ir jāiedomājas vēlēšanās. Pirmās 5 viegli bija, bet uz beigām jau sāka palikt grūti izdomāt, ko lai ievēlas. Bet kopumā - Džo ģimene ir tik superīga (un liela :D), reāli pieņem mani kā savējo.

  Pēc pusnakts visi tur sāka dziedāt karaoki spāniski, tāpēc mēs pārvācāmies atpakaļ uz Ešlijas istabu, kur arī pavadījām visu laiku, līdz atlūzām (ap 4 no rīta).

  1.janvārī neko īpašu nedarījām, vienīgi aizbraucām uz frizētavu, kur Briai nogrieza čolku (sasodīti forši izskatās, starp citu), bet man un Mišelai tikai nedaudz pielīdzināja galus un tas arī viss. Vakarā kaut kādu filmu skatījāmies.

  2.janvāris bija pēdējā brīvā diena, un Mišela aizbrauca iztērēt savu dāvanu karti masāžas salonā, ko mēs ar Briu viņai Ziemīšos uzdāvinājām. 90min masāža ar kaut kādiem karstajiem akmeņiem un vēl nezin kas tur. Kaut kāds krutais salons. Pa to laiku mani, Briu un Benu viņa atstāja Arrowhead lielveikalā, kur mums nebija ko darīt, tāpēc aizgājām uz filmu Little Fockers (nebija nemaz tik laba, manuprāt). Bet tad Mišela apvainojās, ka mēs aizgājām uz filmu bez viņas, tāpēc aizbrauca viena pati paēst vakariņas restorānā. Pa ceļam uz mājām Bens tika aizvests uz viņa mājām, bet man un Briai nopirktas Burger King vakariņas.

3.janvāris - pirmdiena / pirmā skolas diena 2.semestrī.

  Pirmkārt, es vēl nevarēju atiet no brīvlaika režīma, tāpēc aizmigu tikai 3 naktī. Aizgulējos, protams, bet skolas autobuss arī 15 minūtes kavējās. Ar Sonam tur stāvējām un drebējām, izrunājot, ko katra darījusi brīvlaikā.

 Galu galā knapi paspējām uz stundām. Pirmā stunda bija kādas 10 minūtes no Advisory, kur mums izdalīja stundu sarakstus (kurš man jau bija zināms kopš tās dienas, kad iestājos DEHS).

Mans stundu saraksts otrajam semestrim izskatās šādi:

1. Trigonometrija

2. Angļu valoda

3. Dejošana (augstāka līmeņa, nekā 1.semestrī)

4. Lifetime Fitness

-- par to pēdējo man vispār nebija nojausmas, kas tas tāds, bet par to nedaudz vēlāk.

  Pirmā stunda - trigonometrija. Bija dīvaini iet uz D gaiteni, jo līdz šim pa turieni vispār nekad nebiju staigājusi. Pirmais, ko, ieejot klasē, ievēroju, bija divi čaļi, kuri izskatās kā izkāpuši no 90to gadu amerikāņu seriāla. Reāli viņi labi iederētos kaut kādā Pilnā Mājā vai Soli Pa Solim. Es šos divus biju jau 1.semestrī ievērojusi, jo viņiem bija tas pats pusdienu pārtraukums, kas man. Viens no viņiem visu laiku nēsā līdzi oldschool ķiveri, jo viņš pārvietojas ar oldschool motorolleru (ne jau pa skolu, protams). Tad šiem abiem mati ir tādi, kā bija modē 80-90ajos. Nu tādi čirkaini, sacelti uz augšu un pēc parūkas izskatās. Ģērbšanās stils arī toč kā 90ajos. Un abi tādus vēsos tēlo :D Tas vienkārši ir jāredz, nevar tā īsti aprakstīt.

  Otrā lieta, ko ievēroju... laikam esmu tikusi Senior (12.klase) klasē. Jo visi, kurus pārbaudīju, bija Seniori :D Superīgi. (es pati esmu 10.klasē, ja nu kāds nezina).

  Skolotājs izskatās samērā stingrs, bet sakarīgs. Šķiet, ka varēs kaut ko arī iemācīties. Mums iedeva Pre-Test Review (nu tā kā nelielu testu, kuru paturēsim pie sevis, lai atkārtotu). Sapratu, ka 99% no tā visa sapratu! Dažas lietas no tām bija tādas, ko es EHS pirmajā nedēļā mācījos, bet DEHS nebiju mācījusies, tāpēc biju pārsteigta, ka, pirmkārt, EHS kaut ko arī man ir iemācījusi un, otrkārt, ka man tas vispār ir palicis atmiņā.

  Vispār tā klase bija tāda pustukša. Viena meitene no futbola komandas tur ir.

  Otrā stunda - angļu valoda. Pie tās pašas skolotājas, kas pirmajā semestrī, tikai it kā skaitās augstāks līmenis. Darījām to pašu, ko 1.semestrī, tikai citi cilvēki klasē.  Ir arī divas meitenes no futbola komandas. Ā, un vēl čalis, kurš ir manā Advisory, un, pajautājot "wait, where are you from?" izraisīja veselu jautājumu virkni no visiem apkārt esošajiem cilvēkiem. Jau man sāk apnikt skaidrot, ka, jā, es esmu apmaiņas studente, esmu no Latvijas un, jā, tā IR VALSTS. :D

 Man nedaudz smieklīgi liekas, ka viņi te tos apmaiņas studentus nesauc vienkārši par exchange studentiem, bet gan par foreign exchange studentiem. Tas izklausās pārāk.. gari.

  Tajā klasē jau tika uzdots pirmais mājasdarbs, kas jānodod ceturtdien. Jāuzraksta dzejolis.

  Šajā semestrī man ir A lunch, kas nozīmē, ka man pusdienas ir pēc 2.stundas. Visstulbākais tajā visā ir tas, ka visiem man pazīstamajiem ir B lunch, ieskaitot arī Džo, kas nozīmē, ka skolā es viņu vispār vairs nesatieku. Tāpēc pusdienās sēdēju ar vienu... LIELU meiteni no manas Advisory klases, kura arī ir no tiem nelaimīgajiem, kuriem visi draugi ir iekš B lunch. Pēc visas tās skriešanas un jaunajām klasēm pat ēst negribējās, tāpēc vienkārši atsēdēju pusstundu, nopļāpājot ar to meiteni. It kā jau ir daži man zināmi Džo draugi manā A lunch, bet nu neiešu jau pie viņiem tur sēdēt. Tā īpaši ar viņiem pat nekad neesmu runājusi.

  Ok, pēc pusdienām gāju uz dejošanu. Jēzus, tajā klasē ir 52 cilvēki! Pēc skolotājas stāstītā sapratu, ka beidzot būs tiešām dejošana, nevis haļava un atsēdēšana. Jess! Un arī lielāka iespējamība tikt vairāk nekā tikai 1 dejā semestra noslēguma koncertā. Tajā klasē arī ir 2 meitenes no futbola komandas. Ne tik iepriecinoša ziņa bija tāda, ka mums būs 2 nedēļas ar baletu.. BALETU!!!! grr

  Pēc dejošanas man bija 5 minūtes, lai aizietu 2 metrus līdz nākamajai klasei, tāpēc izmantoju laiku un aizvilkos līdz čipsu mašīnai, kur nopirku brokastis/pusdienas, jo negribējās futbola treniņā atslēgties, jo nebiju neko ēdusi.

  Un jā - visbeidzot, 4.stunda - Lifetime Fitness. Skolotāja forša. Man šeit patīk visi sporta skolotāji, jo VISI no viņiem zina par Latviju. Tad nu man, protams, bija jāatbild uz čupu ar jautājumiem (tie paši standarta jautājumi, kas vienmēr- zb jau nedaudz :D). Un tad sapratu, ka esmu trāpījusi mērķī, izvēloties šito klasi. Būs man sportiņš arī tad, kad futbola sezona būs cauri. Principā šitajā stundā būs viss, sākot ar skriešanu un beidzot ar svaru cilāšanu. Tajā klasē esam 40 meitenes. Un, izrādās, stundas notiks tajā pašā telpā, kur man ir dejošana, kas nozīmē, ka es tur varēšu tusēt 3 stundas no vietas (katra stunda iet 1h 30min šeit). Kamēr runājām par veselīgu uzturu, es pa kluso riju savus čipsīšus no somas.

  Un jā, tajā klasē ir 9 (!!) meitenes no futbola komandas! Tā ka man tagad katrā klasē būs kādi +/- savējie.

  Pēc 4.stundas man ir apmēram 10 sekunžu gājiens līdz ģērbtuvēm, kur pārģērbties priekš futbola. Treniņš bija foršs. Beidzot Varsity un JV komandām treniņš bija atsevišķi. Man ir pazudusi jebkāda vēlme tikt Varsity, kaut arī tas skaitās augstāks līmenis. Man vienkārši ir ļoti iepatikusies mūsu JV komanda, bet Varsity tur ir tādas iedomīgās meitenes, kas iedomājas, ka ir nenormālākās profesionāles. Būtu vismaz kādu spēli uzvarējušas... mēs 1 uzvarējām, hā! :D Bet nu jā. Treniņš bija jauks, esmu jau pieradusi pie slodzes, tā ka pat tāda lielā noguruma pēc treniņiem vairs nav. Esmu īstenībā pat sākusi apdomāt iespēju pievērsties futbolam, kad atgriezīšos Latvijā, bet nu tas tikai tādā idejas līmenī vēl, pie tam diez vai es varētu pamest dejošanu, tā ka... nu labi, tas tā. :D

  Kopumā par pirmo dienu varu teikt, ka bija ok, bet man ļoti pietrūkst 1.semestra stundu... Vienkārši bija ļoti pierasts un tagad ir tik dīvaini, ka atkal 102094 jauni cilvēki, kuriem vēl viņu dīvainie vārdi jāatceras. Vienai meitenei no dejošanas klases vispār vārds ir China.

  Trešdien un piektdien ir futbola spēles. Sezona beidzas 24.janvārī, kad mums ir pēdējā spēle. Vispār tagad katru nedēļu ir vismaz 2 spēles nedēļā. Nākamnedēļ 3. Un tikai 2 no visām spēlēm ir mājas! Viena no tām ir dienā, kad ierodas Šarlote (meitene no Francijas, kas dzīvos pie mums) un otra ir laikam nākamajā dienā. Stulbi. Lai gan izbraukuma spēles arī ir foršas, jo varu redzēt citas skolas un viņu izkaltušos futbola laukumus, kamēr mūsējais smuki zaļš ar NOPĻAUTU zāli, nevis džungļiem. Jo vairāk apciemoju citas skolas, jo vairāk saprotu, cik DEHS (manējā) ir kārtīga, sakopta, patriotiska un pārdomāta.

Tagad ir 2:00, pēc 5 stundām jāceļas. Laikam jau jāsaka ar labu nakti un jāripo gultas virzienā. Čau!