GADS ARIZONĀ

  Sākšu ar pirmdienu - 24.janvāri. Bija pēdējā futbola spēle. Skolā bija jābūt 6:45 no rīta. Tad sekoja apmēram 5 stundu brauciens ziemeļu virzienā. Biju jau braukusi uz to pusi - septembrī uz Grand Canyon. Tur ir tā, ka tas ceļš iet tieši pāri kalniem un tur ir neeeeeenormāli skaisti! Sākumā ir ļoti, ļoti daudz kaktusu, tad saplaisājusi zeme, tad visādi kanjoni, un tad dažreiz ceļš iet tieši starp 2 kalnu grēdām un liekas, ka mūs tūlīt saspiedīs, jo sienas nāk tuvāk. Jo tālāk uz ziemeļiem, jo aukstāks un augstāks. Redzēju pat sniegu! Spēle notika pilsētā Page, kas ir gandrīz 5000 pēdas virs jūras līmeņa. Pirmkārt, mēs tur ieradāmies ar 10 minūšu kavēšanos. Nebija laika iesildīties. Un stulbie tiesneši izdomāja no katra puslaika atņemt 10 minūtes, kas nozīmēja, ka katrs puslaiks ir tikai 30 minūtes. Gandrīz visu laiku nospēlēju uz laukuma. 2 meitenes tika ievainotas, jo mums vienkārši nebija laika iesildīties. Tad man likās, ka es uz tā laukuma nosprāgšu, jo tas bija samērā auGstu, un nebija gaisa, ko elpot. Beigu beigās zaudējām 1-2. Bet reāli pēdējās minūtēs būtu izlīdzinājušas rezultātu, bet, protams, tam mums nebija laika. Visstulbākā spēle, kas jebkad bijusi! Bet pēc spēles sēdējām un 'skatījāmies' Varsity spēli un runājām par to, cik dīvaini būs, ka vairs pēc skolas neiesim katru dienu uz treniņiem utt. Trenere bija šokā, ka es nākamgad vairs nebūšu te. Mēs tur bez maz vai raudāt sākām.

  Pēc tam bija gaaaaarš mājupceļš. Bijām atpakaļ DEHS ap 11 vakarā, visas ar sāpošām mugurām un stīvām kājām.

 Bilde no Page pilsētas. Šāds skats bija no futbola laukuma.

 
Otrdien es neaizgāju uz skolu (atkal..), jo pirmdien vakarā es vienkārši atlūzu un neizdarīju nevienu no mājasdarbiem. Bija nenormāls nogurums. Biju tik priecīga, ka Mišela atļāva palikt mājās. Savādāk es skolā būtu nosprāgusi + būtu jāuzklausa skolotāju bļaustīšanās par to, ka es nedabūšu punktus par mājasdarbiem utt. Tad nu paliku mājās, izpildīju visus mājasdarbus, nedaudz sakārtoju māju, izvedu suņus pastaigāties.

  Trešdien bija īsā diena skolā, nekas īpašs nenotika. Ap 6 pēcpusdienā ar Mišelu braucām uz skolu, jo tur bija vecāku diena. Tas bija kaut kas pilnīgi bezjēdzīgs, jo neviens no maniem skolotājiem tur nebija. Vienīgi beigās Ms. Nillson (angļu val. skolotāju) satikām un tad Mišela ar viņu mani aprunāja. Man radās sajūta, ka Ms.Nillson mani nepārtraukti vēro, jo viņa ir piefiksējusi katru cilvēku, ar ko runāju, par ko runāju, kurās dienās man ir labs garastāvoklis, kurās dienās es guļu utt 

 Tad vakarā Bria uzrīkoja scēnu par to, ka, redz, Mišela ēd vakariņas pie galda tad, kad es un Šarlote ēdam pie galda, bet kad Bria un Bens sēž pie galda, tad Mišela nesēž tur ar viņiem :D Par to tika uzrīkota nenormāla scēna, un Bria bija sliktā garastāvoklī visu atlikušo vakaru.

  Ceturtdien visu dienu likās, ka ir piektdiena. Diena nenormāli vilkās, un laikam nekas īpašs nenotika. Vienīgi vakarā piekāpu internetā un izlasīju par Freimani - biju nenormālā šokā un sākumā neticēju. Traki.

  Piektdiena (šodiena) arī nenormāli vilkās. Trigonometrijā aizmigu un pamodos ar skolotāja tekstu "did anybody even hear what I just said?" ..nevarēju noturēt acis vaļā.

  Advisory bija garlaicīgiii.

 Angļu valodā turpinājām strādāt pie viena maza projektiņa, kur mūs sadalīja pa pāriem. Man, protams, atkal 'ideāls' partneris ticis-- kaut kāds maziņš, trausls, meitenīgs čalis, kurš acīmredzami mulst meiteņu sabiedrībā. Tas tur visu laiku kaut ko čammājās, beigās man neizturēja nervi un es ņēmu un uzrakstīju pati to stulbo eseju. Kaut kāds galīgs sviests, bet visu pabeidzu, ir ok.

  Pusdienās šonedēļ sāku ņemt baigi garšīgos salātus, bet viņus pārdod nu tiiik milzīgā porcijā, ārprāts. Nekad nevaru visu apēst. + kamēr izstāv rindu, ir palikušas tikai kādas 10-15 minūtes ēšanai.

  Dejošanā abas ar Šarloti vienkārši aprunājām dejošanas skolotāju. Ar katru dienu tā klase sāk kļūt ar vien neciešamāka. Šodien, piemēram, vienkārši sēdējām. Tad vienā jaukā brīdī skolotāja paziņo (10min pirms zvana) : labi, sāksim dejot! Forši, protams, bez iesildīšanās. Tagad rezultāts tāds, ka nevaru normāli pakustināt potīti. Esmu tik daudz traumas šeit dabūjusi, ka pašai pilnīgi neticās.

  Tad fitnesa klasē vajadzēja daudz skriet, uz beigām nošmaucos, jo likās, ka izvemšos. Nav forši skriet tiešos saules staros kādu 30 grādu karstumā.

  Bria tagad vairs nemācās CCHS. Viņa ņems online skolu, kas nozīmē, ka viņa tagad burtiski būs mājās 24h diennaktī. Es nevarētu tā izturēt. Es nojūgtos. Bet nu labi, moš tā būs vieglāk viņai. Tagad viņa cer atrast darbu, kas izpaužas kā gaidīšana, kad kāds piedāvās brīvu darba vietu.

  Gribēju vēl tikai piebilst, ka ar Šarloti ar katru dienu saprotamies arvien labāk. Tomēr lielāko daļu dienas pavadām kopā. Varam nepārtraukti pļurkstēt par visu pēc kārtas.

  Vēl es visu laiku gribu pieminēt to, ka šeit ir tāds jēdziens kā "Spenglish" :D jeb - Spanish + English. Tā kā te ir daudz meksikāņu, ļoti daudzi cilvēki runā pa pusei spāniski un pa pusei angliski. Un tāds jēdziens reāli arī pastāv

  Mums ir skolas ziņas, kuras pa TV (skolas, vietējo) rāda katru dienu 2.stundas sākumā. Trešdien tur bija šovs Desert Shore. Tie, kas zina Jersey Shore, apmēram gan jau nojauš, par ko es runāju . Kaut kāds sviests tur bija, bet nosmējāmies riktīgi.

Hmm, kas vēl tāds? Es vēl joprojām neesmu saņēmusi vienu (pēdējo) kasti no Latvijas, Anastasij!! 

 
Otrdien nopirku jaunu laptopu. Tagad nevaru pierast, ka tik ātri strādā.

Vēl mazāk kā mēnesis atlicis līdz Las Vegasas braucienam.

Šim vīkendam nekādu īpašo plānu nav. Sestdien varbūt uz kino aiziesim, tad jau redzēs.

Atā!