GADS ARIZONĀ

Otrdiena, 4.janvāris.

No rīta atkal gandrīz nokavēju autobusu, bet man tam ir labs attaisnojums - es paēdu brokastis (parasti nekad neēdu).

Tad pirmā stunda - trigonometrija. Atkārtojām šo to un tad mums bija jāiet uz skolas autobusiem, kur notika instruktāža, kā rīkoties avārijas situācijās + visi noteikumi utt. Nu nekas īpašs, bet vismaz 20 minūtes no stundas tas aizņēma. :) Pēc tam visi kopīgi gājām uz bibliotēku, lai dabūtu grāmatas. Te vispār viņiem tā grāmatu sistēma ir tik laba - vienkārši ar to sarkano aparātiņu (nu, kā pie kasēm) noskenē mana studenta ID kartes svītru kodu & tad grāmatas svītru kodu. Tāpēc tā padarīšana iet ļoti ātri. :)

Otrā stunda angļu valoda - sasodīti garlaicīgi. Mums tagad tēma ir - dzejoļi. Tieši tas, ko es visvairāk ienīstu. Pie tam, ja tas viss ir angliski & puse no visiem vārdiem ir kaut kādas baigās metaforas un vēl sazin kas, tad nu diez ko aizraujoši nav, jā. Vienīgi stundas vidū skolotāja mani izsūtīja uz skolas front office, jo viņai pienāca paziņojums, ka mana māsa mani gaida, lai es viņai iedotu mājas atslēgas. It kā viņa esot pēkšņi skolā saslimusi, tāpēc jau ap 12iem Mišelas tētis viņu aizveda vispirms uz manu skolu un tad uz mājām.

Tad pusdienās satiku Abrielle (tā dīvainā meitene, kas aicināja uz savu Z-svētku ballīti) . Viņa ir vienīgā no man pazīstamajiem, kas ir ar mani vienā pusdienu pārtraukumā. Ahhh. Cik garlaicīgi.

Dejošanā beidzot dabūjām skapīšus, bet pārējo laiku vienkārši atsēdējām.

Tas pats bija arī tajā fitnesa klasē...

Tad pēc stundām treniņš - gatavojāmies nākamās dienas spēlei. Bija forši. Vispār pēdējā laikā ļoti labi jūtās, ka esmu pieradusi pie treniņiem. Mierīgi visu treniņu var noskraidīt (3 stundas) un tā īsti pat nepiekust, kaut arī slodze mums ir vēl lielāka nekā bija sākumā. Tā ka baigi forši.

Trešdiena, 5.janvāris

Kā vienmēr trešdienās stundas sākās tikai 10:00. No rīta gulēju līdz 8ņiem, bet tad sapratu - jo mazāk guļu, jo mazāks nogurums. Darba dienās pat pēc visiem treniņiem man vajag 5-6 stundas, lai pagulētu. Ja ir vairāk, tad visu dienu nenormāls nogurums.

Trigonometrijā bija pārbaudes tests. Samērā viegls - gan jau dabūšu lielāko daļu no punktiem. Vispār visiem ir tāds šoks, ka pasaku, ka esmu trigonometrijas klasē, jo, kā jau teicu - tur visi pārējie ir no 12.klases :D Pabeidzu testu 20 minūtes pirms zvana un pirmo reizi tā pa īsto aizmigu šajā skolā :D Likās, ka tikai aizvēru acis, bet es tiešām atslēdzos. Pamodos līdz ar zvanu un tad tāda piepampusi gāju uz angļu valodu.

Tur neko īpašu nedarījām, atkal par tiem stulbajiem dzejoļiem runājām + kaut kādas definīcijas mācījāmies.

Pusdienās arī nekas īpašs nenotika. Vienīgi, kad noskanēja zvans uz 3.stundu, gāju uz dejošanas klasi... Tāda eju, eju, un pretī nāk kaut kādi 3 cilvēki. Viens no viņiem likās tik nenormāli redzēts, bet no tāluma neatpazinu. Pienāk tuvāk, man uz vienu brīdi likās, ka man halucinācijas, bet nē, viņš mani arī atpazina - tas bija čalis no EHS, Daniels!! :D Samīļojāmies un apmainījāmies ar jautājumiem "what are you doing here?!" :D Lai nu ko, bet viņu es tiešām necerēju satikt iekš DEHS ! Jām, aprunājām EHS un aizgājām katrs uz savu pusi. Nu ko, būs tagad par vienu pazīstamu cilvēku vairāk šitajā skolā!

Dejošanā es pabiju tikai 45 minūtes, kurās tāpat neko nedarījām! Tad mani atlaida no klases, jo bija jāiet gatavoties futbola spēlei. Tiri piri, un bijām jau autobusā, ceļā uz Liberty High School. Pirmā normālā skola, kurā esam spēlējuši! Un pirmā reize, kad uznāca dusmas uz savu komandu nedaudz. Reāli ir 2 meitenes, abas no 9.klases, kuras VISU laiku runā un ākstās. Sākumā bija smieklīgi, bet nu uz spēlēm tomēr jāmāk savākties, manuprāt.

Spēle pati par sevi bija laba, tikai rezultāts sūdīgs - 0:4 zaudējām. Nepatīk man tā teikt, bet nu 3 no 4 tiešām bija vārtsarga vaina. Nu cmon, kurš normāls vārtsargs stāv IEKŠĀ vārtos?! :D + tā meitene ir tāda jauka, bet viņa raud par katru sīkumu. Tiešām - RAUD. Bumba nedaudz stiprāk pa kāju trapa - raud. Kāds pagrūž - atkal raud. :D

Par sevi runājot - priekš manis bija ļoti laba spēle, uz laukuma kopā pabiju 40 no 80 minūtēm. Man uz laukuma vienmēr parādās kaut kāda mistiskā enerģija, kas parasti treniņos nav :D

Tad, pēc mūsu (JV) spēles, mums bija jāgaida, kamēr Varsity meitenes beigs spēlēt. Riktīgi atsalām, bet vispār bija interesanti skatīties viņu spēli. No 0:3 izsitas līdz 2:3, bet nu ar tādu rezultātu arī spēle beidzās.

Man mugurā bija 2 šorti, 2 maikas, 1 džemperis, iesildīšanās bikses & jaka + es biju aptinusies ar segu, bet tik un tā trīcēju visu laiku. Kad saule noriet(ap 6iem), paliek ļoti auksti. Bet savukārt JV spēles sākas 4os, kad ir ļoti karsti, jo līdz šim visās spēļu dienās ir bijušas debesis bez neviena mākonīša. ;D

Mājās biju ap 9 vakarā. Ā, un pa ceļam uz mājām, autobusā, kopā ar komandu.. amm, vienai meitenei vārdā Sarah tajā dienā bija dzimšanas diena, tāpēc Varsity komandas kapteine visām, kas bija autobusā (izņemot Sarah), izsūtīja sms, ka brīdī, kad Destinee pacels roku, mēs visas dziedāsim happy birthday dziesmiņu. Un tas bija TIIIK superīgi. Reāli Sarah neko nenojauta, un pēkšņi vienā momentā VISS autobuss sāk dziedāt. :)

Bria trešdien palika mājās, bet 2:15 viņai bija jābūt uz ultrasonogrāfiju, un viņa uzzināja, ka gaida meitenīti :) Gribēja jau puiku, bet nu neko. Lai gan ārste esot teikusi, ka ir 80% iespējamība, ka būs meitene. Tas laikam ir pietiekoši, lai tā tiešām būtu meitene :D

Ceturtdiena, 6.janvāris

Rītu iesāku ar mājasdarbu pildīšanu, bet tik un tā beigu beigās pat uz autobusu paspēju. Skolā no rīta atkal satiku Danielu, gribēju satikt arī Džo, bet viņas nebija skolā.

Trigonometrijā pabeidzu angļu valodas mājasdarbu & tad atlikušo stundu vienkārši blenzu sienā, kaut arī bija šis tas jādara. Vienkārši bija nenormāls nogurums.

Angļu valodā nodevu visus darbus, un tad mums vajadzēja iet uz informātikas kabinetu, kur mums bija kaut kāds tests.

Tad pusdienās atkal nositu laiku ar Abrielle un Danielu. Jēziņ, tas čalis laikam visu skolu pazīst :D Bet nu jā, vairs jau par to nebrīnos, jo šis, izrādās, pirms EHS bija te mācījies. Tad nu jā, pusstundu nopļāpāju ar tiem abiem, paralēli ēdot picu. + vēl satiku dažus cilvēkus no pirmā semestra klasēm.

Tad 3.stundā, dejošanā, atklājās, ka skolotāja nav skolā, tāpēc atkal bija vienkārši atsēdēšana.

Fitnesa klasē bija piepumpēšanās & presītes uz laiku. Tad lielākajai daļai klases tika nomērīts svars&augums, bet mēs 4 futbola meitenes bijām pārāk slinkas, lai paceltu savas pakaļas un nostātos rindā, tāpēc nepaspējām nomērīties.. ;D nu nekas, gan jau citreiz! Par mani futbola meitenes ierēca, jo es nevarēju beigt kustēties un gaudot, ka gribu uz treniņu :D

Treniņš bija atkal ļoti, ļoti izdevies. Visu laiku tur uzlabojas garīgais. Un atkal parādījās tā mistiskā enerģija man, kas beigās noveda pie tā, ka trenere mani no aizsardzības pārlika uz uzbrukumu. :o Nezinu, vai piektdienas spēlē būšu joprojām aizsardzībā, bet nu jā. Visu treniņu visos vingrinājumos es biju uzbrucējs. Tā dīvaini. Sajūta, ka uz laukuma es par citu cilvēku pārvēršos :D Bet treniņš bija ļoti foršs, man patīk, ka mūsu trenere nav PĀRĀK nopietna, un treniņos varam arī izsmieties, bet nu bez pamatīgas noskriešanās jau, protams, neiztikt. Vienīgā atšķirība ir tā, ka, ja man pašā sākumā likās, ka jau pēc pirmajām 10minūtēm nosprāgšu, tad tagad tiešām ir spēks un gribēšana censties un burtiskā nozīmē smaids uz sejas, kamēr spēlējam ;D

Es varētu mūžīgi rakstīt par mūsu treniņiem, bet nu negarlaikošu jūs te, zinu, ka jums tas neinteresē pirmkārt jau tāpēc, ka nezinat tos cilvēkus. :)

Ā un jā, treniņa beigās dabūjām savas soccer maikas, kur priekšā ir rakstīts Desert Edge soccer, futbola bumba uzzīmēta un vēl tur kaut kas, bet uz muguras ir numurs + uzvārds. Nu jā, ASV nav izņēmums mana uzvārda nepareizā rakstībā. PAT UZ MAIKAS. :D Tātad, mans īstais uzvārds ir Grauziņa. Latvijā tas parasti tika saprasts kā - Grauzdiņa, Gruzniņa, Grautiņa, Graudiņa, Grantiņa un kas tik vēl ne. ASV versija - Gravzina. Nu vai nav jauki!

Amm, nu jā. Tad pēc treniņa mani savāca, mājās paēdu ļoti garšīgas vakariņas, noskatījāmies Jersey Shore jaunās sezonas pirmo sēriju, tad Mišela palīdzēja Benam nosūtīt darba pieteikumu, kas bija... JOCĪGS :D Nu zināt, kā Latvijā parasti - redzi sludinājumu, piezvani, aizsūti CV utml... Šeit - ieej internetā un aizpildi GIGANTISKU aptauju par pilnīgi kaut kādiem beztēmas jautājumiem. :D Reāli tur bija viss sākot no matemātikas uzdevumiem un beidzot ar jautājumiem, ko, tavuprāt, par tevi domā tavi draugi. W T F !!!

Un 11 vakarā - mājasdarbu kaudze, here I come! Nedaudz nožēloju, ka trigonometrijā nobumbulēju visu stundu, jo tas viss palika kā mājasdarbs + angļu valodā 2 dzejoļi jāuzraksta un 2 citi dzejoļi jāanalizē. Ienīstu dzejoļus. It sevišķi, kad tie ir jāraksta un jāanalizē ANGLISKI.

Ok, un lieta, ko saucu par murgu - tā ir sarakstīšanās ar kādu caur sms angliski. Reāli viņi pusi no burtiem vienkārši izlaiž, un beigu beigās sanāk kaut kāds nesaprotams līdzskaņu mudžeklis.. bet nu jā, labi, ka esmu savā dzīvē tikusi pāri posmam, kad bail pajautāt "wtf, ko tu ar to domāji?" un atzīt, ka esmu stulba, nevis censties par visiem spēkiem atkodēt, ko tas cilvēks bija domājis :D bet nu liekāko daļu jau var saprast, nav tik traki, protams :D

Labi, es iešu gulēt - mājasdarbus laikam atkal no rīta.. aatā