GADS ARIZONĀ

  Nu ko, Helovīni aizvadīti, un es sapratu, ka man ir žēl, ka Latvijā nekas šitāds nenotiek. BIJA TK SUPERĪGI!!! 

  Sestdienas vakars. Iekāpu savā Dorotijas kostīmā un pateicu Mišelai, ka 7:30 mani gaida Džo mājā. Oki doki, tur sanāca kaut kāds murgs, jo vajadzēja savākt Brias draugus, tāpēc kavējāmies par pusstundu. Tad mūs (mani un Džo) aizveda uz to māju... tāda forša mājas ballīte. Sapratu, ka esmu īstajā kompānijā trāpījusies un man ir paveicies ar Džo, jo viņa nav kā 95% šejieniešu – ka katrā ballītē obligāti vajag pārdzert jēgu un pīpēt zāli visu nakti. Te alkohola nebija vispār, kas man ļoti patika, jo galu galā – nebraucu uz ASV, lai piedzertos. Un kompānija arī tāda draudzīga. Cilvēki aptuveni 20, un tas viss notika pagalmā. Kas man patīk amerikāņu ballītēs, tas ir – ballītes rīkotājs vienmēr ir parūpējies par ēdamo/dzeramo, mūziku, dekorācijām, gaismām utt. Un par to nav nekas jāmaksā... vienkārši atbrauc un tusē. Tik forši. Satiku dažus cilvēkus no savām klasēm + dažus jaunus. Visi pārsvarā no manas skolas. Ar Džo gandrīz visu laiku nopļāpājām... Pēc tam tika iekurts ugunskurs un jā.. .tā labi pavadīts laiks. Un baigi laba mūzika skanēja + dabūju 3 tās rokassprādzītes, kas tumsā spīd. Vīīīī :D

  Tikai ballītes vidū visi sāka dziedāt Happy Birthday dziesmiņu, un tad es sapratu, ka vispār tur ballītes rīkotājai ir dzimšanas diena. Torte jau arī laba – ar kapu plāksnītēm un uzrakstiem R.I.P :D

  Vienā brīdī apstulbu, kad kāds uzlika vienu dziesmu, un visi pēkšņi saskrēja vienā barā un sāka dejot kaut kādu deju :D nu neko, iemācījos un dejoju līdzi. Tik stilīga ballīte vispār bija. Tikai pēc tam baigi pēc ugunskura dūmiem smirdēju.

  Bria ar saviem draugiem bija uz citu ballīti. Bens pārdzērās un apvēma savu daktera kostīmu. :D

Svētdiena iesākās ar to, ka es pamodos, jo uz pagalma sētas sēdēja kaut kāds stulbs putns, kurš galīgi nemācēja dziedāt. Nē, bet nopietni, es pirmo reizi mūžā redzu putnu, kuram tiešām nav dziedamās balss. Pēcpusdienā braucām uz kino, uz Paranormal Activity 2.... Dīvaina filma. It kā jau patika, bet nu tāda dīvaina. Reāli uz beigām man jau sākās halucinācijas. Bet vispār tā filma ir no tām, kas krīt uz nerviem, jo katru reizi, ka liekas, ka tūlīt būs kaut kāds troksnis, tad nekas nenotiek, bet brīdī, kad vismazāk to gaidi, pēkšņi nokrīt panna vai atsprāgst vaļā virtuves skapīšu durvis, vai arī kādu ierauj pagrabā. Nē, bet kopumā bija labi, bet likās baigi īsa. Vislabākais moments bija, kad beigās ilgu laiku bija vienkārši melns ekrāns, un visi domāja, ka filma vēl turpināsies, un tad Bens pēkšņi nobļāvās pa visu zāli :D tik smieklīgi bija – visa zāle sāka smieties :D

  Tad atbraucām mājās un pārģērbāmies priekš Trick or Treat gājiena. Aizvedām Benu uz mājām, savācām Brūsu un sākām apstaigāt mājas. Man bija gandrīz pilnīgi pilns groziņš ar visādiem saldumiem. Tur bija viena māja, kur īpašnieki paši pagalmā ierīkojuši tādu foršu trasīti... Bria nobijās, bet es ar Brūsu gāju iekšā... ak, jēziņ, es gandrīz apčurājos!! :D Reāli tu ej pa šauru, melnu tuneli, knapi kaut ko var redzēt, sejā kaut kādi tīkli visu laiku pinās, priekšā lec zombiji, tad asiņains „līķis” pielec kājās, klauns ar cirvi sēž stūrī, mūmija nokrīt no nezin kurienes, tad vēl kaut kāds līķis no kaut kurienes izlien un sāk grābstīties :D Mēs ar Brūsu gājām saķērušies ar elkoņiem un visu laiku bļāvām. Bet cepuri nost tiem rīkotājiem. Riktīgi stilīgi izdomāts.

 Un, ak, Dievs, ielas pilnas ar cilvēkiem!! Visi staigā kostīmos, ar saldumu maisiem rokās, mājas izrotātas ar zārkiem un skeletiem... nu, par atmosfēru pilnīgi noteikti amerikāņi māk parūpēties. Helovīnu man Latvijā noteikti pietrūks.

  Šodien pēc stundām iešu uz futbola komandas tikšanos. Ujj, gan jau būs traki.