Čaviņas, Pļaviņas, kā iet?
Samērā sen neko neesmu rakstījusi (atkal), jo bija uznācis gigantiskais slinkums(atkal). Bet nu nekas tāds diži jauns jau arī noticis nav. Ceturtdien bija brīvdiena, kuras laikā neko jēdzīgu tā arī neizdarīju. Piektdiena bija galīgi tāda pajukusi, jo visi sajutās tā, it kā būtu pirmdiena. Tāpēc tāds baigais sviests bija. Gandrīz nokavēju skolas autobusu (atkal), bet nu galu galā jau paspēju, protams. Pirms stundu sākuma vajadzēja aizripot uz skolas front office, lai dabūtu kaut kādu dzeltenu lapeli priekš futbola. Doma tāda, ka katrs skolotājs tur ieraksta manu atzīmi... Jā, mums ir noteikums, ka nevari piedalīties treniņos, ja tev ir kāds D vai F. Man visos priekšmetos ir A, izņemot angļu valodu, kur man ir C (bet gandrīz B). Tā skolotāja vienkārši nedomā ar galvu, kad dod mums tās mājasdarbu kaudzes + vērtē visu tā, it kā mēs kaut kādā koledžā mācītos. Nu jebkurā gadījumā – iedevu to stulbo lapiņu visiem saviem skolotājiem, un viss kārtībā.
Piektdien treniņš bija 3.5 stundas. Pēc treniņa ar Mišelu aizvedām Briu un Benu uz kino (šie uz Zāģi aizgāja. nu to jauno, nezinu, kurš pēc skaita, bet viņš ir 3D) un tad braucām uz veikalu iepirkt visu vajadzīgo manam „latviskajam” ēdienam, saldajai brunetei. Nevarējām atrast parastu marmelādi, tāpēc man jau likās, ka nāksies gumijas lācīšus pirkt, bet nu beigās jau atradām kaut kādu marmelādveidīgu lietiņu. Selgas cepumus arī gluži neatradu, bet ieraudzīju European Biscuits (parodija par biskvīta cepumiem). Nu tas bija tuvākais, ko varēja tur dabūt – nopirku arī. Ar kakao gan problēmu nebija.
Nu jā, un tad atbraucām mājās un es sāku rādīt savu dižo pavārmākslu (jeb ķēpāties pilnīgā bezjēgā). Bet beigās viss baigi stilīgi iznāca vispār. Pat ēst varēja.
Uz nakti atstāju ledusskapī, un sestdien jau braucām uz kaut kādu māju, kur tas YFU International Potluck notikās. Braucām cauri tai Fīniksas daļai, kuru es burtiski dievinu (it sevišķi saulrietā). Nu visas tās lielās mājas, uhuuu. (: Saulrietā tik superīgi izskatās. Centos noķert skatu caur mašīnas logu, bet nu tas jau nav tas, protams.
Tad nu nonācām tajā mājā, kas pieder vienai no YFU viesģimenēm. Nu tīri tā neko. Griesti vispār kāda kilometra augstumā un viesistaba tikpat liela, kā visa mūsu māja kopumā. Pieēdāmies visādus ēdienus (no sušī gan atteicos) Bija garšīga lietiņa no Taizemes. Principā kaut kas līdzīgs, ko esmu Latvijā ēdusi. Rīsi ar kaut kādu sautējumveidīgu vistas mērci & kariju. Ņammīgi. Briai negaršoja, tāpēc es dabūju papildporciju :D Es viņai atdevu savas dāņu kotletes, kurās sīpolu gabali bija lielāki par pašu kotleti, vēee. Vispār manai ģimenei garšo kotletes. Lai gan te viņas sauc par gaļas bumbām :D Apsvēru iespēju kādreiz viņiem uztaisīt kotletes pēc manas mammas receptes (nu tādas maziņas, garšīgas, mmm ;D). Nu tā neko tādu baigi jaunu jau nepagaršoju. Bija zviedru frikadeles. Nebija kārtīgi izvārītas :D Tā vispār atbraucām, pierijāmies, aizbraucām. Ā, pirms aizbraukšanas spēlējām kaut kādu spēli, kas visiem baigi smieklīga likās, bet es uzskatīju par garlaicīgu/stulbu. Reāli visi sēž aplī – ir pilsētas iedzīvotāji, ārsts, šerifs un mafija. Un tad visi aizver acis. Tad acis atver tikai mafija. Tie norāda, kuru nogalināt. Tad mafija aizver acis, un acis atver ārsts. Tas pasaka, kuru var izārstēt. Nu karoč, pilnīgi garlaicīgi.
Svētdien bija diena, kad kārtojām māju. Tā nekas īpašs laikam nenotika.
Pirmdiena sākās ar to, ka pie mums 6:30 no rīta ieradās vecis, kur izsmidzināja kaut kādu indi mājā, lai prusaki nenāktu. Kaut kad nesen garāžā redzējām milzīgu tarakānu. Fu. Nu tiešām tādu, kas ir liels, nevis Latvijas 1cm variantu. Vēeē.
Tad es atkal gandrīz nokavēju skolas autobusu! Nesaprotu, kā man tā vienmēr sanāk. Pirmā stunda – dejošana. Pildu angļu valodas mājasdarbu. Reāli no dejošanas mums tur tik vien ir, kā iesildīšanās. Skolotāja ir dumja diezgan. Un mūsu `lielā` deja ir tik sasodīti garlaicīga un stīva. + dejojam pie Miley Cyrus. Njā, perfekti. Pēc dejošanas mums ir jāgaida ģērbtuvēs vai gaitenī,
līdz noskan zvans, un mūs laiž vaļā. Un tad nu tur es esmu iepazinusies ar vienu meiteni, bāc, aizmirsu viņas vārdu. Viņa ir jocīga. Nu ne sliktā nozīmē, bet .. vistiešākajā. Jocīga. Nu, protams, neiztikt bez jautājumiem, vai mēs Latvijā svinam Ziemassvētkus un vai mums ir telefoni. Bez tā visa, viņa man teica, ka lidostā, pirms manas aizbraukšanas, viņa stāvēs uz turēs plakātu ar uzrakstu I WILL MISS YOU, MEGIJA. Nē nu okok, draudzīgs cilvēks, bet tā bija pirmā reize, kad ar viņu runāju.
Ā, un tad atklājās, ka visiem Sophomores (10.kl – tātad arī man) ir jāpilda kaut kāds tests skolas aktu zālē. Man tāds.. amm, nu forši, jā. Tā arī neaizgāju nekur. Atsēdēju otro stundu bibliotēkā, neko nedarot.
Tad vēsturē satiku Džo, un mums bija jāprezentē piektdien uztaisītie plakāti. Es jau neko, piestrādāju par plakāta turētāju, jo man nav saprašanas par ASV vēsturi.
Tad pusdienās nekas īpašs nenotika.
Pirms matemātikas man bija jānodod tas dzeltenais futbola papīrītis – jāaiznes uz vienu kabinetu, kas ir tieši blakus manam matemātikas kabinetam. Un tieši pirms stundas nesos uz matemātikas kabinetu, jo skolā bija baigie sastrēgumi, kamēr tiku no ēdnīcas līdz savam B gaitenim. Un Mr.Boehm vienmēr pie klases pirms stundas sākuma stāv un sveicina katru, kas nāk viņa klasē iekšā. Nu lūk, es tāda nesos viņam virsū, šis saka Hello, es saku Hi un tajā brīdī atceros, ka man tas papīrs jāatdod un tajā pašā sekundē jau apgriežos un eju uz to otru kabinetu. Negribu zināt, ko Mr. Boehm par mani padomāja. Kaut kāda idiote nāk, pasaka hi, apgriežas un iet prom :D
Bet nu jā, tajā otrā kabinetā esošie skolēni kaut kādā pilnīgā bezsakarā man smaidīja un sveicināja, kaut arī nevienu no viņiem nepazīstu.
Matemātikā mācījāmies jaunu tēmu – par Ziemassvētku vecīti un zobu feju ... būtībā tas bija par kubsaknēm un visām citām saknēm, kas nav kvadrātsaknes. Bet Mr.Boehm, protams, to visu
salīdzināja ar zobu fejām. Matemātika amerikāņu stilā saucās. Tagad mūs visus pārsēdināja, un es vairs nesēžu ar to Patriku. Šoreiz sēžu ar +/- gudru cilvēku. Tikai man pa kreisi sēž viens tāds čalis Matt, kurš man NE-NOR-MĀ-LI krīt uz nerviem, kaut arī neko jau man nav nodarījis. Tas ir tas pats eksemplārs, kas vienu dienu kaut kad nostāvēja 5min pie mana galda, neko nesakot. Zinu, ka vienu lietu gada laikā es tiešām būšu iemācījusies – atšūt cilvēkus. Tad manā matemātikas klasē ir vēl viens idiots – Austin. Reāli pretīgs čalis, nu vienkārši fujfufjufj. Es laikam esmu par sevi radījusi iespaidu (vismaz tajā klasē noteikti), ka esmu kaut kāda baigā maita, bet ko ta citu man darīt, ja paskatoties vien uz čali, uzmetas zosāda!? Protams, ka nākas tā caur puķītēm pasūtīt pāris mājas tālāk.
Nu labi. Tad mani stundas laikā izsauca pie skolas māsiņas uz redzes / dzirdes pārbaudi. Sapratu, ka ar labo aci redzu sliktāk, bet nu tāpat pašu pēdējo rindiņu varēju mierīgi izlasīt. Dzirdes pārbaude kaut kāds sviests. Laikam palieku kurla , es nez .
Treniņš bija tikai 2,5h. Pastāstīšu nedaudz par treniņiem šeit.
Pirmkārt, amerikāņi sportu uztver ļoti nopietni, un, ja reiz esi iesaistījies, tad zini, ka nebūs nekāda haļava. Iesildīšanās mums ir – jāskrien 1 jūdze, kas ir apmēram 1,6km jeb 4 apļi apkārt mūsu parodijai par futbola laukumu (nu mūsu skolai ir arī īstais laukums, bet tur notiek spēles & džeku komandas treniņi). Pirmajos treniņos es biju beigta jau pēc 2 apļiem, bet tagad pēc 4 ir tāda sajūta, ka vajag vēl. Pēc tam ir visādi stiepšanās vingrinājumi utt. Tad vēl vingrinājumi. Un tad parasti trenējam piespēles un aizsardzību, un +/- kaut kādas kombinācijas. Noslēgumā ir 100000 presītes + visādas mocības.
Ak, jā, laikam nepieminēju, ka netiku tajā Varsity komandā (kas skaitās krutā, un kurā ir meitenes, kas futbolu spēlē kādus 3 gadus jau). Esmu JV komandā, bet nu treneris man teica, ka man ir iespēja arī vēlāk pakāpties uz Varsity, ja parādīšu, ka māku pārvietoties uz laukuma. Sākumā pazuda motivācija kaut ko darīt, bet pēc tam dubultā atgriezās. Pirmdien pēc treniņa dabūjām formas. Esmu numur 16. Gribēju 19, 24 vai 26, bet neviens no tiem nebija, bet 16 arī nav sūdīgi. Mums ir mājas un izbraukumu spēļu formas + iesildīšanās tērps, kurš, protams, ir XL izmēra un numur 17 man. Forma ir L izmērs. Visām formām ir vienādi izmēri, tāpēc nebija iespējas izvēlēties. Un tas jau tā, ka iesildīšanās bikses vien ir apmēram manā augumā un platumā. Forši, varēšu kā klauns skriet un paklupt pati aiz savas jakas! Varsity komanda vēl dabūja arī somas. Mums it kā arī būšot kaut kad. Tas viss par velti, tikai sezonas beigās ,protams, būs jāatgriež atpakaļ.
Šeit mūsu formas. Pieņemu, ka melnā būs izbraukuma, bet baltā – mājas spēlēm. Iesildīšanās tērps ir oranža, bet viņš neielīda kadrā un bija gandrīz tādā pašā krāsā, kā fons (paklājs)
Un, jā, mūsu skolas krāsas ir „Texas” oranžā (es to saucu par basketbola bumbas oranžo), melna & sudraba/pelēka.
Starp citu, svētdien kārtoju istabu un uzgāju savas lidmašīnas biļetes. Tur bija rakstīts, ka man ir lidojums no Čikāgas uz Frankfurti 1.jūnijā. Tā taču nevar būt, ka tik agri , vai ne? It kā bija teikts, ka atgriešanās datumu tikai kaut kādā februārī uzzināsim... gan jau tur kaut kāds gļuks. Parasti visi jūnija beigās atgriežas.
Labi, laikam vairāk nav ko teikt.
Līdz citai reizei.
Hey, man pavisam nebija laika lasīt, un ienāku skatos - jau 3 ieraksti!! :D
AtbildētDzēstBiju patīkami šokēta, jo visi ritk;īgi gari - paldies par to. :)
Ak, ak, ak man prieks, ka taisīji slado bruneti - es pati arī agrāk viņas taisīju, mm, tik gardās. :))
žēl, ka netiki tajā labajā koamndā, bet tagad vismaz ir kur tiekties. :)
Un piekritīšu vienam, kas tur iepriek;s teica, ka tevi apkauž.
Es arī tevi apskaužu, es arī labprātāk būtu ASV nevis LV. :D bet tu nedusmojies, ta snav āluni domāts!
Lai veicas arī turpmāk!!! =]]