GADS ARIZONĀ

  Man kopš atbraukšanas uz šejieni ir tāda sajūta, ka Latvijā joprojām ir vasaras brīvlaiks. Nespēju iedomāties, ka Latvijā tagad ir pats riebīgākais laiks visā gadā, kamēr šeit smuki spīd saulīte... ļoti, ļoti jocīga sajūta, ja sāk tā domāt. Laiks baigi ātri iet. Jau drīz būs 3 mēneši, kopš esmu šeit.

Pirmdiena, 1.novembris – NOVEMBRIS!!!!

  Pirmdien skolā laikam nekas īpašs nenotika. Vismaz neatceros. Dejošanā laikam kaut ko jaunu iemācījāmies. Tika paziņoti jaunumi par novembra pēdējo nedēļu, kura būs pilnīgs murgs. Skolā deju koncerta izmēģināšana no 3:30 PM līdz 7:00 PM uz skatuves. Aktu zāle skolā jau arī tīri tā neko – ar visiem tiem nopietnajiem aizkariem, gaismas aprīkojumu, ērtiem skatītāju krēsliem un tā... smuki vispār, jā. Atgādina samazinātu LNO.

  Pēc stundām aizgāju uz futbola komandas tikšanos. Paskatījos un sapratu, ka skraidīšanas būs diezgan daudz. Pēc tam ap 6:30 PM ar Mišelu un Briu braucām uz vienu veikalu, kur nopirku futbolam apavus, šortus, kreklu, aizsargus un zeķes. Viss no labām firmām, un es samaksāju tikai 80$! ASTOŅDESMIT DOLĀRUS! Tas ir apmēram 40 Ls... Latvijā apavus pa 40 normālus īsti nopirkt nevar. Pēc atbraukšanas mājās bija nogurums, un es uzreiz atlūzu, neizpildot nevienu no mājasdarbiem.

Otrdiena, 2.novembris.

  Dejošanā tikai vēlreiz pārliecinājos, ka Kaprīze man ir daudz ko iemācījusi. Šeit ir pilnīgs murgs. Grupu dejās vispār nesapratu, ko pārējās nesaprot... Reāli tik elementāras lietas viņām vienkārši neaiziet līdz smadzenēm. Viena vispār kaut kāda idiote – visu laiku raksta īsziņas telefonā vai sēž tualetē, pēc tam atnāk un sāk bļaut uz pārējām, ka mēs, redz, visu bez viņas darām. Vienu brīdi biju gatava no tās grupas iet prom, jo tik atpalikušas meitenes bieži negadās sastapt, bet tad atcerējos, ka visas pārējās meitenes tajā klasē arī ir stulbas... Nu neko, paliku savā grupā, nodejojām pilnīgā sviestā, jo lielākā daļa nemāk skaitīt līdz 8.

  Angļu valodā visu laiku par vienu un to pašu runājam. Beidzot sapratu, ko man tā skolotāja atgādina... Kadiķi no 64tās :D – savējie sapratīs.

  Vēsturē bijām informātikas kabinetā... nu ibio :D varētu kādu no tiem datoriem nospert, baigi labie :D

  Pusdienās pildīju matemātikas mājasdarbu. Matemātikā mācījāmies jaunu sviestu. Laikam iebraucu, bet tik un tā sviests. Tas skolotājs visu māca kā kaut kādiem pirmklasniekiem (bet tāpat 90% skolēnu neko nesaprot) – šeit zīmējiet kastīti, šeit varavīksni, te apvelciet šos skaitlīšus ar aplīšiem, bet šos – ar trijstūrīšiem. Nu i vidusskola :D + skolotājam ir viens teiciens, kurš man baigi griež ausīs, jo viņš to atkārto pēc katra teikuma - „just like that” :D nenormāli krīt uz nerviem, bet nu netaisos neko skaļi teikt par to. Tagad man jāsēž pirmajā solā blakus kaut kādam čalim ar vārdu Paulīne vai kaut kas tamlīdzīgs. Dumjš, bet vismaz zīmuli man aizdeva, jo manējais salūza. Ai, žēl, bija stilīgs zīmulis. Oranžs ar rozā dzēšgumiju, un viņš tā smuki skrūvējās ārā :/ :D

  Pēc tam 3:30 bija soccer treniņš. Divas ar pusi stundas, un es biju gandrīz beigta. Treneris ir melnādains, no Francijas, ar superīgu akcentu un vispār tāds foršs. Bet, ja kāds pateiks fuck vai citu lamuvārdu, tad gan sūdi vagā :D Visādi citādi – galvenais ir darīt, ko liek, un lieki nerunāt pretī. Noskrējāmies pamatīgi. Exchange studenta priekšroka ir tāda, ka jebkurā gadījumā mani ievēro un patura prātā. Treneris kādas 3 reizes mani paslavēja ar „good job, Latvia” ... nu acīmredzot tomēr pilnīga nulle neesmu – tas priecē. Vispār smieklīgi, ka futbols šeit skaitās ziemas sezonas sporta veids. Sezona ir laikam 3 vai 4 mēneši. Tad nu darīšu visu iespējamo, lai mani uzņemtu komandā. Vispār mani pārsteidza, ka šiem tur ir īstā zāle, nevis mākslīgā. Mākslīgā gan jau saulē izkustu. Tagad ir tā, ka līdz apmēram 5:00 PM mēs skrienam tiešos saules staros, bet tad apmēram 5min laikā saule noriet un ir ok. Tikai tumšs.

  Pēc treniņa mani savāca Mišela un Bria, aizbraucām uz veco māju, satikām Mišelas mammu un savācām vēl pāris kastes un aizvedām uz jauno māju. Tad braucām paēst vakariņas uz Buffalo Wild Wings – tas ir tāds stilīgs restorāns, kur pa visām sienām ir milzīgi televizori, kur iet NBA, NHL, NFL un beisbola spēles. Paņēmu kaut kādus bezkaulainus vistas spārniņus ar aso ķiploku mērci. Aizmirsu, ka esmu Arizonā un ‘asa mērce’ nozīmē ‘ASA mērce’ .. izdedzināju muti un iekšas, bet tā jau garšīgi bija.

  Tad ripojām mājās, un es ķēros pie mājasdarbu kaudzes. Dīvainā kārtā spēka bija vairāk nekā pirmdien. Sākumā visu matemātiku izpildīju, tad angļu valodas parādus, bet vēsturi atstāju uz nākamās dienas rītu. Atlūzu vienos naktī.

Trešdiena, 3.novembris – šodiena

  Pamodos ar domu, ka ir sestdiena... ha, nu nebūtu jau slikti, jā. Bet tad apjēdzu, ka ir trešdiena, un tas nozīmē tikai to, ka skolas autobuss būs man pakaļ nevis 7:58, bet gan 9:31 – juhū. Pamodos, un nez kāpēc man galvā automātiski ieskrēja doma par to, ko man Mišela dāvinās Ziemassvētkos. Bria un Bens teica, ka man baigi patikšot. Man nez kāpēc liekas, ka tā varētu būt biļete uz kādu no Phoenix Coyotes mājas spēli... bet nu tā tikai tāda doma (un cerība :D) . Bet vispār jau man tika apsolīts, ka šitā gada laikā aiziesim uz kādu NHL spēli. Nevaru sagaidīt to dienu ! :D

  Man ir jāsāk nopietni domāt par YFU Las Vegasas braucienu un citiem lielajiem braucieniem. Sūdīgi, ka baigi dārgi sanāk, bet East coast trip izskatās ļoti vilinoši - New York, Niagara falls, Washington D.C. kaut kāda pludmale un vēl tur kaut kas...

Labi, tagad sēdīšos pie gigantiskā vēstures mājasdarba. Internetā kaut kas jāmeklē.

ČAU