GADS ARIZONĀ

Čau.

Jau aizmirsu, kad pēdējo reizi rakstīju kaut ko. Slinkums skatīties. Bet nu pastāstīšu, ko atceros no pēdējām dienām.

Trešdiena bija īsā diena skolā, mājās biju jau 1 p.m., un, tā kā man bija anormāla kaudze ar mājasdarbiem, uz treniņu es neaizgāju. Principā neko diži daudz no tiem mājasdarbiem neizdarīju, bet nu tas tā.

Ceturtdiena bija forša. Dejošanā mēs joprojām neko nedarām, un es laikam esmu vienīgā klasē, kurai tā deja liekas maksimāli stulba. Reāli visas meitenes ir sajūsmā. Nu, ja es būtu skatītājs, man būtu garlaicīgi skatīties tādu deju. Pirmais, kas piesaista cilvēku uzmanību, ir mūzika. Un kas notiek, ja mēs dejojam pie Miley Cyrus? Jap, tieši tā - puse zāles sāk rīstīties vēl pirms mēs esam iznākušas uz skatuves. Nākamais. Soļi ir garlaicīgi un pārāk viegli, un atkārtojās nez cik reizes. Nākamais. Ok, es saprotu, ka nav viegli 30 cilvēkus pa vietām izlikt, bet nu tomēr var izdomāt arī kaut ko citu, nevis vienkārši līnijas. Puse no meitenēm vispār neapjēdz, ko nozīmē LĪDZINĀTIES. Katra pa savam dejo. Next. Mēs nevienu reizi neesam izmēģinājuši dejot bez spoguļa priekšā. Un pat ar spoguli diez ko labi neizskatās. Reāli mums ir vēl 3 darba dienas atlikušas līdz šova nedēļai. Uzstāsimies divas dienas pēc kārtas.

Amm. Atgriežoties pie ceturtdienas... Angļu valodā bija jāsēž pa vienam. Garlaicīgi. Vispār esmu iemācījusies daudz visādus angļu valodas likumus par komatiem, iekavām utt. Vismaz jūtu, ka tiešām tā ir ANGĻU VALODAS klase. Vienīgi sūdīgi, ka tie likumi man sāk jukt ar latviešu valodas likumiem. Piemēram, latviski rakstot, man visu laiku gribas mēnešus un nedēļas dienas ar lielo burtu rakstīt utt. Angļu valodas skolotāja man joprojām riebjas, bet nākamajā semestrī viņa būs prom, jo viņa tagad ir 7. grūtniecības mēnesī.

Vēsturē rakstījām kaut ko par II pasaules karu Eiropā - beidzot kaut kas, par ko man ir sajēga!! Sapratu to, ka tomēr nav tā, ka 64ajā visas vēstures stundas esmu nobumbulējusi un neko neatceros. Īstenībā diez gan daudz kas palicis atmiņā.

Matemātikā atkal jutos kā 1.klasē, bet nu vispār jautri bija. Sēžu blakus foršai meitenei, un pārējie, kas apkārt sēž, arī tādi foršie pagadījušies.

Tad treniņā es gandrīz atslēdzos. Nezinu, kas uznāca. Ārā bija baigi karsti, noskrējām to savu iesildīšanās 1 jūdzi, tad vēl šo to padarījām.. un tad es vienkārši nevarēju nostāvēt uz kājām :D Nezinu, baigi dīvaini. Atlikušo treniņu nosēdēju malā un skatījos pārējās

.

Tad pēc treniņa notikās viens pasākums, uz kuru es nepaliku, jo neviens no maniem draugiem negāja uz turieni. Bet nu tas saucās pavisam vienkārši - Bonfire. Mūsu skolas futbola (amerikāņu) komanda ir tikusi Play-off un jā... šitas pasākums bija vienkārši kā tāda futbolistu uzmundrināšana pirms piektdienas spēles (izbraukuma). Skolas pagalmā bija milzīgs (ar to es domāju tiešām - milzīgs) ugunskurs, spēlēja skolas orķestris un tad skanēja Linkin Park vecie gabali + vēl visādas ne-jaunas dziesmas. Nirvana utt.. Tā vispār forši. Šitā skola ir tik superīga, ka dažreiz gribas viņu samīļot. Jā, skolu :D

Piektdiena sākās ar to, ka es aizgulējos. Es no rītiem parasti dzirdu, kad Mišela un Bria iziet no mājas, bet šoreiz nedzirdēju un turpināju mierīgi gulēt. Un tikpat mierīgi aizgulējos. ATKAL knapi paspēju uz skolas autobusu. Mūžīgā kavētāja. Tad autobusa pieturā satiku to meiteni, kuru katru rītu satieku tur.. amm, aizmirsu vārdu.. Nu jā, un tad izrādījās ,ka viņa arī nedzirdēja, kā viņas ģimene iziet no mājas un tāpēc aizgulējās. Tad pa ceļam autobusā skanēja kaut kāda stulba Ziemassvētku dziesma, tāpēc mēs klausījāmies Bruno Mars viņas iPodā.

Dejošanā atkal neko nedarījām. Tā klase man sāk riebties. Vienīgais iemesls, kāpēc es tur eju, ir tas, ka, ja es sāktu bastot stundas, tad mani aizsūtītu atpakaļ uz Latviju.

Angļu valodā sēdējām kā parasti - grupās pa 3. Nosmējāmies pamatīgi par vienu čali, kas manu blakussēdētāju Allexis (meitene) visu laiku izseko. Tad runājām kaut ko par Seno Grieķu teātri. Un mums mājasdarbs bija - uztaisīt masku no papīra šķīvja. Man bija jātaisa "easygoing" seja. Normāla angļu valoda vidusskolā.

Vēsturē pirmo reizi sajutos tā, ka tiešām gribas kaut ko darīt. Turpinājām tēmu par II Pasaules karu, vairāk gan fokusējoties uz ASV, bet nu tik un tā samērā viegli. Mācīju savai grupai, ka Latvija nav tas pats, kas Krievija. Viņiem tas nepieleca līdz brīdim, kad es pateicu, ka, ja tu aizbrauktu uz Latviju un tā pateiktu, tad kāds tevi gan jau atspārdītu. Tad viņi saprata un tagad vairs nesaka, ka Latvija ir tas pats, kas Krievija. Yeah. Viņiem vajag salīdzinājumus... nu,piemēram, es pastāstīju, ka te ir tā, ka ir tādi meksikāņi, kas iedomājas, ka viņiem nav jāzina angļu valoda. Un tas pats jau ir Latvijā ar krieviem. Nu re kā, tad maniem grupas biedriem pieleca.

Pusdienās laikam nekas īpašs nebija. Matemātikā bija maziņš tests. Viegls, protams.

Ā, es vēl nepastāstīju par vienu čali, kurš ir manā angļu valodas un matemātikas klasē. Nu sāksim ar to, ka viņa vārds ir Saul un viņš man nenormāli atgādina Jāni no 64ās - pēc uzvedības. Ceturtdien un piektdien matemātikās vienkārši rēcām pilnīgi ne pa tēmu. Šis tāds saka: nu Meg, kad iesim uz randiņu? Es tāda: nu ejam šodien. Šis: labi, es tevi aizvedīšu uz McDonalds un pasūtīšu kaut ko no 1$ ēdienkartes. Es saku: uu, izklausās ļoti romantiski. :D

Aij, kad iztulko latviski, tad vairs neizklausās smieklīgi, bet tajā stundā mēs vienkārši visu laiku smējāmies, es līdz asarām. Nu tas viss bija domāts kā joks, ja kāds nesaprata ;D

Amm, nu tad piektdien pēc stundām ripoju uz treniņu - šoreiz jutos labāk, treneris atkal nedaudz paslavēja, tā ka man ir motivācija turpināt censties. Pirmā spēle būs decembra otrajā nedēļā laikam.

Pēc treniņa Mišela mani savāca, un mašīnā bija arī Bria un Bens. Es uzreiz sapratu, ka kaut kas nav kārtībā, jo mašīnā tāds aizdomīgais klusums bija. Izrādās, ka Bria gribējusi, lai mēs braucam vakariņās uz Native New Yorker (picērija), bet Mišela bija pateikusi NĒ. Tas vispār ir tik smieklīgi un nožēlojami, cik bieži Bria apvainojas ēdiena dēļ. Ārprāts..  Sarežģīts cilvēks.

Tad pēc tam man mājās bija 20min laika, lai fiksi ieskrietu dušā un pārģērbtos pēc treniņa, un tad mēs ar Mišelu braucām spēlēt to ikmēneša spēli, kur var laimēt naudu. Es šoreiz 5$ dabūju, woohoo! Amm, nu jā, un tā spēle notikās pie vienas sievietes mājā... Man jau likās, ka tā varētu būt kruta māja, jo, pirmkārt, lai tiktu tajā rajonā, bija jāpierakstās pie speciāla apsarga un jāpasaka savs vārds un pie kā brauc ciemos.  No ārpuses tās mājas neizskatījās tik krutas, bet nu tā māja no iekšpuses... NJĀĀĀĀ. Pēdējā laikā pa visādām bagātnieku mājām dzīvojamies te. Mišela beigās laimēja Ziemassvētku dvielīšus.

Pēc tam man bija tāds nogurums, ka gāju pa taisno uz savu istabu un atlūzu.

Sestdien braucām pusdienās uz salātu restorānu Sweet Tomatoes. Reāli tur ir tā, ka samaksā vienu reizi un tad var šķīvi kaut vai 100 reizes papildināt. Rezultāts - visi pārēdušies. ;D Pēc tam braucām uz lielveikalu pirkt Ziemassvētku dāvanas, ko sūtīt uz Latviju, Dāniju un Vāciju. Kārtējo reizi sapratu, cik ļoti daudz kā mums Latvijā nav, jeb - cik daudz kas ir šeit. Veikalos te reāli visu iespējamo var atrast. Pie tā veikala bija viena mašīna, kas izskatījās, kā tikko izripojusi no Pimp My Ride raidījuma.

Pēc tam, ceļā uz mājām, savācām Brias draudzeni Nikolu un braucām uz mājām.

Svētdien paēdām brokastis McDonaldā - īpaši veselīgi. Pēc tam ar Briu un Nikolu braukājām pa Goodyear. Tad mājās skatījāmies filmu The Haunting Of Molly Hartley. Sviestaina filma.

Amm, pēc tam sapirkām burbuļplēvi un kasti, un mājās sasaiņojām Ziemassvētku dāvanas, ko šodien Mišela jau izsūtīja uz Latviju (cerams). Pašā vakarā pēkšņi sagribējās uztaisīt filmu, tāpēc sametu dažas bildes movie maker'ā un tagad video lādējas manā draugiem.lv albūmā. Stulbi, ka, līdz ko ieliek kādu video iekš video, tā uzreiz ir jāgaida par 1 diennakti ilgāk, kamēr saglabājas tas video :D