ĪSĀ NEDĒĻA

Hello.
Izrādās, ka īsā nedēļa manā skolā ir vēl īsāka - uz skolu nav jāiet arī trešdien. Tā ka šonedēļ bija tikai divas darba dienas - pirmdiena un otrdiena.
Pirmdien angļu valodā bija jāprezentē tās maskas. Es tā smuki novilku laiku un dabūju maksimālos punktus. Lai nu kas, bet muldēt kaut ko pilnīgā bezjēgā, to pašu domu atkārtojot 10 dažādos veidos - jā, tas man padodas.
Vēsturē visu stundu nopļāpājām ar Džo, paralēli rakstot kaut ko par Auksto karu. Vispār bija forša stunda.
Tad pusdienās stāvējām rindā pēc mūsu mīļākās picas, bet tā bija izbeigusies! Sadusmojāmies un nopirkām stulbus vistas pīrādziņus.

Matemātikā es atkal līdz asarām nosmējos, pateicoties Saul. Viņš ir no tiem cilvēkiem, kurš māk pateikt visparastāko frāzi tā, ka par to var visu atlikušo dienu smieties. Mr.Boehm uz mani jau sāka tā šķībi skatīties, jo es no smiekliem locījos visas stundas garumā. Bet nu izdarīju arī visu, kas jāizdara. Bija jauna tēma par to, ko mēs jau EHS mācījāmies. Kaut kas pilnīgi nevajadzīgs, protams, bet nu neko darīt. Vismaz viegli.

Pēc stundām treniņš... pagāja ļoti, ļoti ātri! Neko daudz neizdarījām, bet bija ok.


Otrdiena.
Dejošanā mācījāmies `finale`- tas ir tad, kad koncerta beigās skan viena dziesma, un visas deju grupas pa vienai uznāk uz skatuves, nodejo mazu gabaliņu, paklanās un aiziet prom, un tad nāk nākamā deju grupa utt. Un Finale dziesma ir Club Can't Handle Me. Reāli - tās 10 sekundes, kurās būsim uz skatuves tajā noslēgumā, man patīk daudz labāk nekā mūsu 2 vai 3 minūšu deja pie Miley Cyrus. Vispār otrdien bija pirmā dejošanas stunda, kas man tiešām patika. Bija riktīgi jautri.
Angļu valodā nekas īpašs nebija. Tikai uzdeva mājasdarbu, kas ir jānodod 1.decembrī - jāuzzīmē dzimtas koks. Man pagājušajā gadā skolas projektu nedēļā tas bija jādara, tā ka man būs haļava. Tikai vajag, lai mamma kaut kādā veidā atsūta to dzimtas koku, jo tas, protams, ir palicis Latvijā.. 
Vēsturē neko nedarījām. Ar Džo spēlējām kaut kādas spēles viņas telefonā.
Tad pusdienās ATKAL mūsu pica bija izbeigusies, bet, protams, viņa izbeidzās tad, kad mēs bijām 10min nostāvējušas rindā, un pirms mums bija palicis 1 cilvēks. Nu neko, gājām prom. Un tieši tajā brīdī redzam - tiek pievesta vēl pica. Bet nu tad jau bija par vēlu, jo bijām jau izgājušas no rindas. Nācās atkal ņemt tos stulbos pīrāgus. Es vēl paņēmu ābolu sulu. It kā bija rakstīts, ka 100% dabīga utt... nez, īpaši pēc āboliem negaršoja!

Matemātikā sēdējām pa grupām. Mr.Boehm joprojām nepielec, ka tajā klasē strādāt grupās nav iespējams, jo ir nenormāls troksnis...

Tad pēc matemātikas mums bija jāiet uz Advisory, kas parasti ir tikai piektdienās. Atsēdējām tur savu pusstundu un tad vilkāmies uz sporta zāli, kur bija superīgs pasākums Winter Sports Assembly. Protams, es esmu Arizonā, un ziemas sporta veidi nav slēpošana un snovbords, bet gan: soccer, futbols, wrestling, basketbols. Nu jā. Pirmkārt jau jāsāk ar to, ka jēdziens "sporta zāle" lielākajai daļai Latvijas skolu nozīmē - divi basketbola grozi, kaut kādas redeles pie sienas, 3 soliņi, kur sēdēt nesportotājiem un maziņš ūķis, kurā stāv visādas bumbas, riņķi utt. Nu šeit sporta zāle ir... amm. Nu, basketbola laukums, tad milzīgas tribīnes, rezultāta tablo, prožektori, tumbas.... un maziņš ūķis, kurā stāv visādas bumbas, riņķi utt. 

Tad nu jā, pēc Advisory Džo mani sagaidīja pie bibliotēkas, un mēs kopā gājām uz to Assembly. Tur bija tā, ka vienā laukuma pusē tribīnēs sēdēja čaļi, bet otrā pusē - meitenes. Parasti esot tā, ka sadala pēc gadiem - Freshmen, Sophomores, Juniors un Seniors. Bet ne šoreiz. Nu tur bija visādas mazās stafetes starp sporta komandu pārstāvjiem utt (es nepiedalījos, jo neesmu Varsity soccer komandā) , bet nu bija interesanti skatīties. Tad vēl karsējmeitenes, skolas orķestris un kaut kādas meitenes... nu.. neviens īsti nesaprata, ko viņas tur darīja! Bija vienkārši kaut kādu plastmasas priekšmetu ne-sinhrona mētāšana. Tad vēl rādīja power pointa prezentāciju par visiem sportiem ... nu jā, tā baigi superīgi vispār.
DEHS ir tik forša skola.. reāli, mums katru nedēļu ir KAUT KAS.. piemēram, otrdien bija diena, kad meitenes ģērbās melnā, bet puiši - baltā. Nu tādas mazas lietas ir katru nedēļu. Un galvenais, ka ir arī atsaucība - un kāda vēl!  Latvijā būs grūti pierast, ka visi ir jābaksta, lai tikai savāktos kopā un sāktu domāt kaut kādu Ziemassvētku priekšnesumu, kuru galu galā tāpat beigās izdomā 1 vai 2 cilvēki. Šeit ir tā, ka skolēni visu dara paši un  visi arī piedalās... Tā baigi superīgi.

Tad pēc Assembly sekoja treniņš, kurš tāāāā vilkās! Vienu brīdi likās, ka nosprāgšu, jo ir ļoti grūti skriet uz ātrumu "suicides" , kad ārā ir patiešām AUKSTS gaiss - nezinu, kā latviski tas suicides varētu būt, jo pašnāvības tās gluži nav. 64ajā mēs to saucām par atspoles skrējienu. Nezinu, vai tas ir īstais nosaukums. Vārdu sakot, ja kāds atpaliek no pārējiem, tad jāsāk no jauna. Un tad vēl bija skriešana pāri visam futbola laukumam atmuguriski, un pēc svilpes ir ātri jāapgriežas un jāskrien ar seju pa priekšu, pēc nākamās svilpes atkal atmuguriski, utt. Un tā 4 reizes pāri visam laukumam.
Nu skriešana bija pamatīga, visas tur sprāgām nost. Tad vēl daudz ko darījām, bet laiks tiešām nenormāli vilkās.


YFU Latvia birojs jau esot maniem vecākiem zvanījis, lai apstiprinātu, ka šiem nav nekādu iebildumu, ka mūsu mājā dzīvos vēl viena apmaiņas studente. Tā ka tagad tiešām 100% zināms, ka janvārī tā meitene no Francijas tiešām dzīvos pie mums. :) Neatceros īsti viņas vārdu, bet man liekas, ka tas ir Charlotte. Vai kaut kas uz to pusi.

Tagad priekšā mana pirmā Pateicības diena - tas ir rītdien. Būs tītara ēšana un visas tās padarīšanas - nevaru sagaidīt.

Nākamā nedēļa būs cccraaazzzyy. Jo nākam ceturtdien un piektdien mums ir tie deju koncerti. Otrdien pēc skolas līdz 6:30 p.m. būs koncerta izmēģinājums, trešdien pēc skolas līdz 7:00 p.m. koncerta izmēģinājums ar tērpiem. Ceturtdien un piektdien jābūt auditorium (aktu zālē) 5:00 p.m. un 7:00 p.m. sākas koncerts, tā ka tas gan jau būs kādas 2 stundas. Nu tā, dzīves īpaši nebūs nākamnedēļ, bet nu tas nekas, ā, un + katru dienu mums dejošanas stundas notiks nevis tur, kur parasti, bet gan tajā auditorium. Tas nozīmē, ka no rītiem, kad izkāpšu no autobusa, man būs jāskrien pāri visai skolas teritorijai, lai tikai paspētu uz stundu. Sūdīgi vispār.. jo netikšu uz futbola treniņiem! Stulbā dejošana.


Priecīgu jums visiem Pateicības dienu - ēdiet daudz, daudz tītaru!!!
Līdz citai reizei. :)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru