GADS ARIZONĀ

Pirmdiena.

  Vēeeh, ienīstu pirmdienas.

  Sākās viss ar to, ka izgāju no mājas 7:57, un autobuss pieturā ir 7:58. Tā nu es 5 minūšu gājienu pārvērtu minūtes skrējienā un paspēju. Pa ceļam gan sāku domāt, kā lai foršāk Mišelai uzraksta īsziņā, ka es nokavēju autobusu, bet nu, paldies Dievam, es, kā mūžīgais kavētājs, tomēr ierados laikā.

  Dejošanā praktiski neko neizdarījām.

  Angļu valodā mums bija `sub` - skolotāja aizvietotājs - cits skolotājs. Ak, jēziņ, kaut kāds grāmatu tārps ar oranžiem matiem un brillēm, kas acīm liek izskatīties 5x lielākām... Bet nu neko, skatījāmies filmu. Es izpildīju mājasdarbus.

  Vēsturē arī bija sub, kas nozīmēja tikai vienu --- haļava! Džo atrada uz zemes kukaini, ko sauc par cricket. Nezinu, kā latviski (iespējams, ka tāpat - krikets?), bet nu viņš ir tā kā mazs sienāzis, bet pretīgs un ar garām ūsām. Nu jā, un tad viņa to nabaga dzīvnieciņu uzmeta virsū vienam čalim, kurš no bailēm pieleca kājās un bļāva kā maza meitene. Pēc tam to kriketu atrada Anthony - čalis, kurš izskatās pēc liela teddy bear. Un, protams, iemeta man matos. Ideāli :D es tāda "you're so lucky that I'm not afraid of those" un atvēzējos, ietriecot to sienāzi viņam sejā. Es no smiekliem apraudājos.

  Pēc tam pusdienās ... laikam nekas nenotika.

 Matemātikā esmu nosēdināta pirmajā solā blakus Patrikam (nez kāpēc man iepriekš likās, ka viņu sauc Paulīne!?!). Aizmugurē man sēž tas čalis Emilio un vēl kaut kāds resns pīrādziņš. Mr. Boehm iedeva man kaudzīti ar papīriem, lai es vienu paņemu sev un pārējo padodu tālāk uz aizmuguri. Es tāda paņemu vienu sev, iedodu vienu Patrikam un padodu tālāk Emilio. Šis saka thank you, bet es jau biju pagriezusies atpakaļ, kad teicu you're welcome. Un tad sekoja pīrādziņa komentārs "Dude, I told you she's not interested in you!!" ... un nākamās 10minūtes tika apspriests tas, ka man nepatīk Emilio. WTF???  Šie tur runāja tā, it kā manis tur nebūtu vai it kā es nesaprastu, par ko viņi runā. :D Nu vismaz bija diezgan izklaidējoši tajā visā noklausīties. Tā vairāk nekas interesants nenotika. Mājasdarbu jau stundā izpildīju.

  Pēc stundām atkal joņoju pāri visai skolai uz ģērbtuvēm. Izgāju ārā, saule spīd, bet pūš patīkams vējiņš + ir SILTI (nevis karsti!!!). Tāpēc treniņš bija diezgan izdevies. Patiesībā treniņos mūs sadala 2 grupās, jo vēlāk būs 2 komandas. Augstāko līmeni sauc par varsity, kur spēlē pieredzējuši spēlētāji un  daudzi Senior (12.klase, kuriem neatkarīgi no spējām ir obligāti jāspēlē varsity). Un otrs līmenis ir JV (Junior Varsity), kur spēlē iesācēji, bet tik un tā - tie, kas izturējuši atlasi. Visu treniņa laiku pavadīju potenciālās varsity komandas sastāvā. Parādījās cerība tikt varsity komandā. Es nezinu, no kurienes man nāk ārā enerģija un prasme vispār trāpīt bumbai... Treneris atkal paslavēja vairākas reizes, juhūu. Varbūt futbols ir mans apslēptais talants.

  Ā, un tajā pašā treniņā pienāk klāt viena meitene un sāk man stāstīt, ka viņa pazīst vienu meiteni no citas skolas, kura par mani kaut ko esot runājusi. Forši, par mani runā cilvēki, par kuru eksistenci es pat nenojaušu. Mani skolā atpazīst pēc "that girl with blue eyes".

  Pēc treniņa kaut kas man ar kājām nočakarējās, un es nevarēju pastaigāt. Aizmigu ar ledus paku uz kreisās kājas augšstilba. 

 Nākamajā otrdienā mums jau ir pirmā futbola spēle pret kaut kādu Thunderbird. Bāc, tagad slodzīte tikai sāksies! 

 Un nedrīkst jau aizmirst arī milzīgo deju koncertu, kas būs 2. un 3. decembrī.

Svētdien Bens pameta Briu, jo viņa izvēlējās neizdarīt abortu.

Mišela teica, ka Bens mūsu mājās vairs nerādīsies.

Pirmdien Bens palika pa nakti mūsu mājās.

Viņi atkal ir kopā.

Es nevaru, viņiem tās attiecības ir vislielākais murgs, kādu jebkad esmu redzējusi. Šķirties 2x dienā jau ir norma.

+ ja kādam ir vēl kādas jaunas idejas, ko es tādu +/- latvisku varētu pagatavot 13.novembrī tajā YFU pasākumā - ar prieku pieņemšu jebkuras idejas (: paldies.