GADS ARIZONĀ

  Šodien, ceturtdien, bija pirmais dejošanas koncerts.

  Diena iesākās tā, ka es aizgulējos. Ja nebūtu mazais suns ierējies, vispār nebūtu pamodusies. Bet, par laimi, iepriekšējā dienā Mišelas mammas mājā biju jau izpildījusi visus mājasdarbus, tā ka tik vien atlika kā apģērbties un skriet ārā no mājas. Izgāju ārā un sapratu, ka negribu braukt ar autobusu (kaut arī būtu paspējusi). Gāju atkal ar kājām. Man patīk staigāt. Tagad vismaz skola ir kādu 20min gājiena attālumā nevis kā bija EHS - 20 min brauciena attālumā. Forši no rīta pastaigājos.

  Pirmā stunda dejošana - gāju pa taisno uz auditoriju. Tā tīri neko bija, tikai diezgan auksti tur no rītiem ir.

  Tad gāju uz angļu valodas klasi pa gaiteni un redzu - stāv 2 čaļi, viens ierauga mani, pagriežas pret otru un saka: dude this is the girl I was talkin about un tad abi noblenž uz mani. Nūuuuu ok, es tos cilvēkus vispār iepriekš nebiju pat redzējusi, bet nu laaaabi! :D

  Angļu valodā bija jāprezentē savs dzimtas koks. Kad izgāju klases priekšā, likās, ka noprezentēšu un viss. Bet nu gluži tā nebija. Pirmkārt jau man sāka jukt latviešu valoda ar angļu, jo nu zin kā - visi cilvēku vārdi jau latviski. Tad nu es tur putrojos pa pusei rēkdama kā tāda muļķe. Pēc tam es reāli kādas 10min stāvēju klases priekšā, atbildot uz klasesbiedru jautājumiem. Skolotāja izvilka kaut kādu aizvēsturisku karti, kur es parādīju Latviju. Es tāda parādu, klases reakcija: DAMN GIRL THAT'S FAR :D Tad sekoja jautājumi, vai amerikāņi ir debīli, salīdzinoši ar latviešiem un kāpēc es izdomāju braukt uz šejieni, vai mums ir Walmart, vai Latvijā ir daudz smuku puišu un vai mums ir ballītes, lielveikali utt. :D

  Tad vēsturē vispār skolotājs pilnīgā beztēmā runāja, tāpēc bija forša stunda. Atkal nosmējāmies.

  Pusdienās... nu jā, dažs labs no blakus galdiņa nelikās mierā, kamēr neiemācīju šim latviski pateikt 'bitch'. Tad šis tāds pieceļas un iet pa ēdamzāli un saka katram skolotājam: KUCE, KUCE, KUCE :D Tas čalis vispār tāds kadrs. Brilles tik biezas, ka acis cauri viņām nevar redzēt.

  Matemātikā mūs pārsēdināja. Es atkal sēžu ar to Patriku, kuru man sākumā likās, ka sauc Paulīne. Izskatās, ka šis palicis gudrāks. Vispār man veicas, ka mani matemātikā vienmēr ar sakarīgiem cilvēkiem sasēdina. Nopļāpājām ar viņu gandrīz visu stundu.

  Pēc stundām braucu mājās ar autobusu. Tur ir viens čalis, kurš kaut kādā bezsakarā domāja, ka mani sauc Jessy. Šis tāds saka: eu, kāpēc tu vairs neesi manā Advisory klasē? Es tāda: ēeem, ko? (viņš nav manā advisory klasē, vispār pirmo reizi viņu redzu) Šis kaut ko sāk smieties. Nu labi. Tad dzirdu no aizmugures hey Jessy. Jessy! Jess! JESSY!!!! hey psssst. GIRL. Pagriežos, saku: umm that's not my name, what the hell :D Jums vajadzēja redzēt viņa seju, aaaak jel. Tas bija rēcīgi.

  Pēc tam man mājās bija kāda pusstunda laika, un tad gāju (gāju!) atpakaļ uz skolu. 5 p.m. biju skolā, koncerts sākās 7 p.m. Līdz tam sēdējām ģērbtuvēs, mani sakrāsoja kā pienākas, tad sēdējām uz zemes ar divām meitenēm - Liz un Brittney. Liz mamma bija atvedusi no McDonalda čīzburgerus, es arī vienu dabūju, jo Liz nevarēja divus apēst :D Tad vēl viena cita meitene iedeva man pusi no sava burgera. Es no mājām biju paņēmusi manas mīļās Mike&Ike končiņas. (kad braukšu uz Latviju, noteikti sapirkšos šitās) un padalījos ar pārējo klasi. Vispār bija jautri. Sataisījām daudz bildes, tikai žēl, ka ne ar manu fotoaparātu, jo tas, protams, ATKAL IZLĀDĒJĀS ĪSTAJĀ BRĪDĪ.

  Nodejojām labi, zāle bija gandrīz pilna. Mišela un Bria arī bija skatītājos. Džo ar Ešliju arī. Ar Džo vēl pirms mūsu iznāciena pa sms sarakstījāmies.

 Vislabākais bija tas fināls, kur skan mūzika un katra grupa nodejo mazu gabaliņu no dejas un paklanās. Kā jau iepriekš teicu, fonā skanēja Club Can't Handle Me, un, kad visi kopā bijām paklanījušies, tad mums vajadzēja it kā vienkārši ritmā aplaudēt, bet visiem smadzenes aizgāja ciet un mēs vienkārši tur ārdījāmies uz skatuves. Pat nepamanījām, ka aizkari tika aizvērti :D

  Te skatītāji ir tiešām.. skaļi! Labā nozīmē, protams. Šitādus aplausus un skaļumu diezgan sen nebiju dzirdējusi. Un šis bija vienkārši parasastas, kārtējās vidusskolas deju koncerts.

  Vispār bija dīvaini. Jo man jau ir tā kā pierasts un zināms, kā ir pēc katras uzstāšanās, kad visi noiet no skatuves un ir tāds "fuuuu, visu izdarījām!" un tad visi runā, kurš ko sajauca, kā vispār gāja utt.. Bet dīvaini tādā ziņā, ka tas viss ir angliski, un pat tādā attālumā no Latvijas tomēr viss jau ir tas pats - tādas pašas emocijas un reakcijas.

  Rītdien ņemšu uzlādētu fotoaparātu. Būs atkal tas pats koncerts, tikai zāle solās būt vienkārši pārpildīta, jo piektdiena kā nekā.

Ripojam tālāk! 

čau