TRAKIE KRŪMI

Labrīt (man te 2 naktī).
  Pirmdien jau atsāksies skola, jaunas klases, jauni cilvēki, tad vēl 11.janvārī man uzradīsies vēl viena māsa - tā ka noteikti man būs daudz, ko teikt.
  Principā pēdējās dienās pārsvarā pa mājām dzīvojāmies. Vienīgi šodien (30.dec.) braucām iztērēt dāvanu kartes uz Chandler mall. Nebiju iepriekš tur bijusi. Tāda stilīga vieta. Sapirkos daudz ko, vienīgi Aeropostale veikalā bišķiņ sajaucu izmērus vienai jaciņai un XS vietā nopirku XL, bet to gan jau kaut kad izdosies apmainīt pret īsto izmēru.
  Pēc veikalu izstaigāšanas satikām Tanju, Agnesi un Tašu un arī Deboru - apmaiņas studenti no Brazīlijas, kas ir šeit tikai uz vienu semestri un 5.janvārī brauc prom. Dabūju savu YFU t-kreklu, kuram priekšā ir YFU Arizona logo un aizmugurē visu 2010/2011 m.g. studentu vārdi/valstis, un apakšā citāts "Where ever you go, go with all your heart".  Tad nu tur pasēdējām ar Deboru, paēdām iekš Buffalo Wild Wings. Sapratu, ka nevaru iztēloties kā būtu, ja man jau 5.janvārī būtu jābrauc prom. Tās semestra programmas ir stulbas, manuprāt. Tas vēl vairāk visu izjauc nekā gada programmas. Bet nu tās tik manas domas.
  Tad atbraucām mājās, noskatījāmies filmu Salt, kuru es kino redzēju pirmajā dienā, kad ierados Arizonā, tāpēc es tās filmas sižetu vispār neatcerējos (gan jau smadzenes ar citām lietām bija toreiz aizņemtas :D). Un jā.. te nu es esmu - rakstu pēdējo ierakstu šogad! Pēc 21 stundas un 23 minūtēm es varēšu teikt, ka jau šogad būšu Latvijā.
  Ā, starp citu, mums te vakar visu dienu vienkārši brutāli gāza lietus! Tādas peļķes bija... vēl nedaudz un būtu kā Rīgā pie Salu tilta. Te vienīgi problēma ir tāda, ka te ir Arizona un par tādām lietām kā notekcaurules neviens īpaši nepiedomā, tāpēc ūdens ļoti sakrājas uz ceļiem. Bet jā, bija tāda tipiska Latvijas oktobra diena, bet tas jau nemainīja faktu, ka ārā joprojām džemperītī mierīgi var staigāt. Šodien gan temperatūra bija līdz 46*F nokritusies. Nezinu cik tas ir pēc Celsija, bet pārāk silti nebija.

  Šodien pa ceļam uz Chandler Mall braucam, braucam un pēkšņi priekšā kaut kāds sastrēgums vienkārši ielas vidū... Izrādās, ka tur pa ceļu ripoja tie krūmi. Nu ziniet, kā kaut kādās kovboju filmās rāda..  Nu jā, tie krūmi tur ripoja... es nevaru, es automātiski sāku smieties! :D Nezinu, kāpēc, bet viņi tik stulbi izskatās, kad ripo pāri ceļiem.

  Par Jauno Gadu runājot - es sarunāju svinēt kopā ar Džo, viņas mājās. Laikam plāns ir tāds, ka es braucu pie Džo, Mišela pie Tanjas un Bria un Bens paliek svinēt vieni paši mūsu mājā. Bet nu tad jau rīt redzēs, kā tur viss iznāks. Izrādās, ka šiem Amerikā (nu vismaz Arizonā) 31.decembris nemaz nav brīvdiena. Un vispār Latvijā Jauno Gadu uztver kā baigo notikumu, bet šeit tas ir tik tāds ķeksīša pasākums. Vismaz pagaidām man tā liekas.

Nu labi, laikam vairāk nav nekas sakāms. Tiekamies nākamgad!
9 stundas būsim dažādos gados, starp citu. 
čau!

3 komentāri:

  1. He, he LAimīgu tev jauno. :))
    izcelšos ar orģinalitāti un unikālu novēlējumu - novēlētu tev vismaz vēl reizi kādreiz atgriesties ASV tāpat vien padzīvot! :)

    AtbildētDzēst
  2. par krūmiem reāli sasmējos :DD
    Parasti filmās, vai multfilmās rāda :D lkm nekurienes viduu biji nokļuvusi, vai? :D

    AtbildētDzēst
  3. he, paldies, Rebek (:
    Guna, jā, tie krūmi it sevišķi dzīvē ir nenormāli smieklīgi, es pat nezinu kāpēc :D nē, mēs īstenībā vienkārši braucām pa ielu. nebija nekāda nekuriene :D

    AtbildētDzēst