PLASTMASAS EGLĪTE

Piektdiena, 10.decembris

Diena iesākās ar to, ka autobusa pieturā ar Sonam sapratām, ka esam gandrīz identiski apģērbušās - sarkans džemperis, džinsi, melnas kedas un vienādas formas soma pār labo plecu. Galvenais, ka piektdiena skolā bija diena, kad visiem it kā vajadzēja ģērbties pelēkā, bet mēs abas to bijām aizmirsušas.

Tad pirms dejošanas satiku to jocīgo meiteni Abrielle, kas viena pati stāvēja gaitenī. Izlikos draudzīga un aizgāju ar viņu parunāties un atvainojos, ka netieku uz viņas ballīti. Pie reizes nopirku šo to no snacks machine, lai angļu valodā būtu ko darīt.

Dejošanā mācījāmies deju pie Jai Ho (kam mūsu klase ir devusi iesauku - dry hoe :D). Pie tās dziesmas koncertā dejoja viena cita grupa. Nu teikšu tā - šitā deja man daudz labāk patīk. Tāda.. jautra un viegla arī diezgan. + uzzināju, ka trešdien dejošanā būs semestra lielais kontroldarbs... kurā ir jāzina visas baleta un džeza definīcijas!!! W T F. Būs man no kāda jāšpiko. It kā jau iedeva mums tās visas definīcijas, bet es nemūžam to visu nevarētu atcerēties. Vienīgais labums ir, ka es biju uz visiem pirms-koncerta mēģinājumiem & arī uz abiem koncertiem, kas nozīmē, ka tur man jau ir maksimālie punkti. Hmm, nu tad jau redzēs, kā man ies.

Kā jau parasti piektdienās mums bija Advisory klase. Tā bija pēdējā šajā semestrī, jo 17. decembris ir īsā diena. Tad nu mums katram vajadzēja pastāstīt kādu lietu, ko citi par mums nezina. Sasmīdināju klasi ar savu klasisko stāstu par to, kā ieguvu rētu uz labā vaiga (kad man bija 5 gadi, brālēns man uzmeta kaķi uz sejas). Šitā tēma nostrādā vienmēr un visur. Es pat 9.klases angļu valodas eksāmenā par to rakstīju.  ..pēc tam daži bija atnesuši visādus čipsus un cepumus, tā ka bija vienkārši ēšana.

Angļu valodā mums ir jauna meitene klasē no Virdžīnijas. Mēs turpinājām lasīt Antigone - grieķu pasaku. Pilnīgs murgs. Es ēdu savus riekstiņus, ko pirms dejošanas nopirku.

Vēsturē mums ceturtdien bija kontroldarbs, tāpēc piektdien uzzinājām rezultātus. Džo bija 30 no 40 punktiem, bet man 32 no 40. Nesaprotu, kā tas ir iespējams, jo Džo ir augstākā atzīme klasē!

Pēc stundām braucu uz mājām, tāpat kā ceturtdien, jo nebija treniņu.
Tad nu jā - atbraucu uz mājām, paēdu, papļāpāju ar dažiem Skype, un tad ap 6iem Mišela bija mājās un aizveda mani pie Džo uz mājām.

Tur bija Džo, Ešlija, Džo mazais brālis (viņam kādi 11 gadi varētu būt), un vēl 2 čaļi no mūsu skolas - Jaelyn un Salvador. Sākumā tā neko, ēdām vīnogas, līdz kādam ienāca prātā spēlēt paslēpes. Tad nu tika izslēgtas visas gaismas mājā. Vispār bija jautri - nebiju paslēpes spēlējusi kopš .. nezinu.. 9. dzimšanas dienas?! :D Daži labi tur pa kāpnēm novēlās, Ešlija gandrīz dabūja sirdstrieku un es atradu ideālu paslēptuvi - vannu :D Nē, bet bija tiešām jautri. Pēc tam gājām uz McDonaldu. TIK laba sajūta, kad var iet kaut kur ar kājām!! Tas nebija nemaz tik tuvu, bet vismaz šitā kompānija nav no tiem, kam vairāk kā 2 minūšu gājiens skaitās "pārāk tālu" . Pie McDonalda bija zirgi ar aizsietām acīm.

Tur paēdām un nācām atpakaļ. Jaelyn un Salvadors aizbrauca prom, bet Džo man parādīja savas bērnības bildes. Es tur līdz asarām nosmējos par viņas komentāriem :D Tur bija viena bilde, kas ļoti "profesionāli" bija apstrādāta kādos 10 dažādos veidos - Džo seja stikla glāzē, Džo seja blakus Pikačū, Džo seja pie Sniegbaltītes utt :D Bet es biju pietiekami gudra, lai paņemtu arī vienu savu albumu. Nu tur gan nebija bērnības bildes, bet visādas random, jo YFU it kā bija ieteicis paņemt albūmu ar bildēm sev līdzi no Latvijas. Džo komentāri atkal superīgi - tagad viņa zinot, kur uzņem visas bildes priekš kalendāriem - Latvijā! Kādas 5minūtes viņa skatījās uz bildi, kurā ir apsniguši koki & zilas debesis, tad vēl 5min uz bildi, kurā ir aizsalusi Daugava un Vanšu tilts, un vēl 5 minūtes uz bildi, kurā es esmu Biķernieku mežā un sniegs man ir līdz ceļiem (jā, Anastasij, no pagājušās ziemas :D). Un par manu mammu & tēti viņa izteica komentāru, ka pēc acīm jau varot pateikt, ka viņi ir labsirdīgi cilvēki :)

Vēlāk ap kādiem 10iem vakarā mājās atbrauca Džo vecāki. Viņi abi ir meksikāņi, un Džo pārsvarā vajadzēja visu tulkot. Lai gan tētis jau it kā runā angliski, bet nu ar tāāādu akcentu! Apmēram tāpat, kā krievi cenšas runāt latviski (nu tie, kuriem ir tāds izteikts akcents). Džo mamma gan tikai kādus atsevišķus vārdus var angliski pateikt. Tā ka bija diezgan interesanti :D Bet viņi vismaz zināja to, ka Latvija ir bijusi Padomju Savienībā utt. Tad atklājās, ka šiem mājās ir suņi, bet viņi dzīvo pagalmā. It kā jau mīlīgi kucēni, tikai viņi reāli pēc cūkām izskatās!
Vēlāk Džo atcerējās par manu albūmu un uzreiz skrēja parādīt savam tētim bildi ar aizsalušo Daugavu, sakot "Dad, look, it's FROZEN river and SNOW" :D
Pēc tam viņi sāka taisīt vakariņas, es palīdzēju nolauzt kātus kaut kādiem dīvainiem augļiem zaļā krāsā. Drīz vien man pakaļ atbrauca Mišela. Sapazīstinājām viņu ar Džo tēti, kurš uz atvadām man teica "šīs ir tavas mājas - nāc ciemos, kad vien gribi"

Mājās biju ap 11iem. Atlūzu jau pirmajā minūtē, kad ienācu savā istabā.

Sestdiena, 11.decembris.

Diena, kas ieiet vēsturē kā pirmā diena ASV, kuru VISU pavadīju mājās. Kā arī tajā dienā bija tieši 4 mēneši, kopš neesmu Latvijā. Tas man tikai vēlreiz lika padomāt, cik ļoti ātri iet laiks. Tagad ir atlikuši nedaudz vairāk kā 6 mēneši. Tas ir MAZ !!!
Sestdienas vakarā tika uzstādīta mūsu Ziemassvētku egle, kura sastāv no 3 daļām, un katru daļu var atvērt kā lietussargu. Bens vēl tāds saka: mm, man patīk, kā šitā egle smaržo. Nē nu jā, kas var būt labāks par plastmasas egles smaržu :D doohhh.
Tad vēl noskatījāmies filmu The Haunting In Connecticut, kas it kā esot balstīta uz patiesiem notikumiem. Bija ok.

Svētdiena, 12.decembris

No rīta rakstīju gigantisko angļu valodas mājasdarbu un izpildīju arī matemātikas mājasdarbu, kuram it kā vajadzētu nodrošināt stabilu A tajā klasē. Pēc tam ar Mišelas mammu un Briu aizbraucām nopirkt Mišelas dāvanu Ziemassvētkos - dāvanu karti kaut kādā krutā masāžas salonā. Tad braucām pie Mišelas mammas uz mājām paēst vakariņas. Pēc tam aizbraucām arī pie Mišelas tēta uz mājām... laikam neesmu par viņu neko daudz stāstījusi... Viņu sauc Džerijs, bet, cik saprotu, tad pilnais vārds ir Džeremijs. Viņš neko nekad nemet ārā - viņa māja ir aizkrauta (tā brutāli) ar visu, ko vien var iedomāties. Man ar Briu viņš iedeva košļenes un Mišelai gribēja iedot kaut kādu burku ar mērci.. Mišela tāda saka: apskaties, vai vēl nav beidzies lietošanas termiņš. Viņš apskatās un saka: ā, jā, termiņš beidzās 2009.gada martā , un ieliek to burku atpakaļ plauktā, sakot gan jau kaut kad es šito apēdīšu... :D



+ Es nezinu, vai Latvijā rāda (esmu dzirdējusi, ka rāda) to Glee... nu jā, mums tagad skolā arī ir Glee club ! 
Šonedēļ 2 futbola spēles, abas - māju. Šodien pret Dysart. Uz skolu atkal jānāk ar futbola maiku un milzīgo somu pār plecu. Bet vismaz no matemātikas tikšu ātrāk prom. Par veselām 20 minūtēm.

Līdz nākamajai reizei

2 komentāri:

  1. Patīkami lasīt tavus notikumus ASV.
    bet es nesaprotu par tiem MCDonalda zirgiem - kpc viņiem bija aizsietas aci? :D
    Priecīgus Ziemassvētkus! :)*

    AtbildētDzēst
  2. maaan nav ne mazākās nojausmas, kāpēc šiem bija aizsietas acis - neesmu pro jautājumos par zirgiem :D
    Tev tāpat! :))

    AtbildētDzēst