GADS ARIZONĀ

  Pēc tās trakās Black Friday es biju normāli apslimusi. Sestdien, svētdien neatceros, ko darījām. Ā, svētdien aizgājām uz filmu Burlesque. Nav mana stila filma, parasti tādas neskatos, bet šī man patiesībā ļoti patika. Tiešām laba.

  Pirmdien jutos baigi sūdīgi, tāpēc aizvilkos uz skolu, bet uz treniņu gan nē. Jo, ja nejūties perfekti, tad ir liela iespējamība, ka treniņā atslēgsies.

  Dejošanā dabūjām savus kostīmus. Diez ko smuki nav un ērti arī nē, bet audums superīgs. Krāsa kā kaut kādai caurejai ar burkānu gabaliņiem.

  Tad pēc dejošanas, kā vienmēr, gaitenī satiku to jokaino meiteni... kura mani uzaicināja uz savu Ziemassvētku ballīti 10.decembrī. Nu, kāpēc gan nē. Nekas ieplānots nebija, tāpēc piekritu. Vismaz uzzināju beidzot, kā viņu sauc (jo ielūgumā bija viņas vārds) - Abrielle.

  Labi, tālāk angļu valodā kaut kāds sviests bija. Tad vēsturē arī neko nedarījām. Pusdienās tik nenormāli gribējās ēst, ka ierastās 1 picas šķēles vietā nopirku 2, ko es vairs nekad mūžā nedarīšu, jo es gandrīz izvēmos. Tās šķēles izskatās mazas, bet 2 apēst vienkārši nav iespējams.

  Matemātikā visādi brīnumi notikās. Es tur sēžu ar meiteni vārdā Ešlija, kas nav tā pati Ešlija, kas ir Džo māsa :D Tad nu vienā brīdī viņa aizgāja uz tualeti, un netīšām atstāja savu telefonu uz galda, bet es to vispār nepamanīju. Tad pie manis no otras puses pienāca Saul un sāka atkal kaut ko par saviem chicken nuggets muldēt. Labi. Tad šis apsēdās Ešlijas vietā un turpināja muldēt. Ok, tad Ešlija atnāca atpakaļ, un kāds bija paspējis nozagt viņas telefonu! Galvenais, ka es turpat blakus sēdēju, bet neko nepamanīju. Nu neko, iedevu viņai savu telefonu, lai pamēģina uzzvanīt. Nekādas jēgas nebija, tāpēc viņa uzrakstīja sms savam tētim un šie tur kaut ko sarunāja. Beigu beigās viņa aizgāja pie direktora utt. Tajā pašā stundā vienu čali (kuru mēs, starp citu, turam aizdomās par to zādzību, jo iepriekš viņš jau ir nospēris vienam čalim iPodu) savāca policija. Iemesls bija tāds, ka šis pārdod narkotikas. Galvenais, ka viņš klasē skaitās tāds nenormāli gudrais, ar milzīgām brillēm un runā kā kaut kāds Einšteins. Tagad nabadziņš cietumā iebāzts. Oh well.

Otrdiena.

  Dejošanas stunda notika auditorijā/aktu zālē, kas nozīmēja, ka man no rīta pēc izkāpšanas no autobusa bija jāskrien pāri visai skolas teritorijai. Nu tā, bija jautri, jo skolotājai nebija balss, bet tā bija viņas 29.dzimšanas diena, tā ka nodziedājām Happy Birthday dziesmiņu.

  Angļu valodā atkal neko sakarīgu nedarījām. Par kaut kādiem Seno Grieķu dieviem mācījāmies.

  Vēsturē mūs pārsēdināja. Tas skolotājs ir sakarīgs, tāpēc es joprojām sēžu blakus Džo. Man pa labi sēž meitene vārdā Bria. Vispār pēdējās dienās vēstures stundas ir tik stilīgas palikušas, jo Mr.Nowlin pārsvarā visu laiku runā. Un, kad viņš runā, tad ir tik interesanti klausīties. Pirmkārt, viņš ir afro-amerikānis, tā ka viņam ir tas superīgais akcents/runas veids. Otrkārt, viņš ir basketbola treneris. Treškārt, viņam vienmēr ir visādi salīdzinājumi un piemēri no dzīves. Ceturtkārt, viņš nekautrējas rāpot pa grīdu vai spiegt kā sieviete. Man ar vēstures skolotājiem vienmēr veicas :D

  Pusdienās Džo nopirka biļeti uz piektdienas dejošanas koncertu, tā ka man būs vismaz 3 skatītāji, woohoo!

  Matemātikā nekas īpašs nenotika.

  Pēc stundām pa taisno gāju uz auditoriju, kur mums visiem bija pirmā un pēdējā iespēja redzēt visas 24 dejas. Smuki, smuki. Nosēdējām tur līdz 6:30 p.m. Tad atbraucām mājās, es taisīju savu ģimenes/dzimtas koku. Sazīmēju mākonīšus.

Trešdiena. TADĀĀĀĀĀ - 1. DECEMBRIS!!!

  Kā vienmēr trešdienās - skola sākās tikai 10:00. Autobuss man ir 9:31. Vienīgā diena, kad ir daudz laika no rīta, un uzminiet ko es izdarīju? Tieši tā - NOKAVĒJU AUTOBUSU. Labi, bet par visu no sākuma. Sākās viss tā, ka pamodos 6:34, jo dzirdēju, kā Mišela un Bria iziet no mājas. Izdomāju, ka man ir daudz laika, tāpēc izmazgāju matus, izžāvēju utt, viss it kā bija laikā. Tad man, protams, kā tādai idiotei vajadzēja izsist sev degunu ar ledusskapja durvīm. Es tikai apelsīnu sulu gribēju paņemt... Nu labi, tas vēl arī tā... Tad saliku somu, it kā viss laikā bija. Izgāju ārā, gāju uz savu pieturu... skatos - autobuss gar stūri aizgriežas. Man pirmā doma - bāc, ko darīt? Zvanīt Mišelai? Nav jēgas. Piekāst, iešu ar kājām. Tur man ir viena it kā aizņemta iela jāšķērso, bet nebija tik traki, un mani nenotrieca. Patiesībā pat apsvēru domu vēl kādu dienu šitā pastaigāties. Bija forši. Tā arī bija pirmā diena pēdēju 2 nedēļu laikā, kad no rīta nebija auksti ("auksti" šeit skaitās tad, ja tu uzvelc jaku un tev nav karsti). Vispār nonācu skolā apmēram vienā laikā ar savu autobusu. Gāju pa taisno uz auditoriju, bija garlaicīga dejošanas stunda.

  Angļu valodā ēdām muffinus. Bet, protams, te ir ASV, tāpēc garnējums bija visās varavīksnes krāsās. Noķeksēju lielāko daļu nost, nebija noskaņojums vemt klasē. Kādi 5 cilvēki prezentēja savus kokus. Es nepaspēju.

  Vēsturē atkal nosmējāmies par skolotāju, bet vispār neko īpašu neizdarījām.

  Pusdienās ar Džo kaut ko rēcām, un Ešlija izlēja savu šokolādes pienu sev virsū. 

  Ēdamzālē mums ir tāda skatuve, un katru dienu tur sēž kāds `dīdžejs` un liek foršu mūziku.

 Matemātika paliek arvien garlaicīgāka, tāpēc sāk likties, ka skolotājam es riebjos, jo es visu stundu nopļāpāju ar Ešliju.

  Pēc stundām atkal gāju uz auditoriju, kur mums bija koncerta mēģinājums ar visiem tērpiem. Man patīk, ka katrai klasei ir sava ģērbtuve, tā ka ir diezgan sakarīgi. Principā bija tāds kā ģenerālmēģinājums. Izgājām cauri visam koncertam 2 reizes. Kopumā viss koncerts būs 1h 20min. Ģērbtuvēs panesās kaut kādas stulbas runas par reliģiju. Vispār pirmo reizi man apkārt bija tik daudz cilvēku, kas runāja par Bībeli. Es no tām lietām neko nesaprotu, bet bija interesanti paklausīties par to, ka pēc cik tur ilga laika mēs pārvāksimies uz elli, un tad Dievs nokāps lejā un izglābs 114 000 cilvēkus. Pilnīgs murgs. ANYWAY! :D Pieēdos vienas meitenes frī kartupeļus no Jack In The Box. Starp citu, viņu arī sauc Ešlija, bet viņa nav Džo māsa un arī ne tā Ešlija, kas ir manā matemātikas klasē. Kas te man ar tām Ešlijām.. 

 Nosēdējām tur līdz 7 vakarā, tad mani savāca Mišela, Bria un Bens. Braucām pie Mišelas mammas uz mājām, kur es paēdu vakariņas - hotdogu ar kolu - un izpildīju mājasdarbus. Pēc tam atbraucām mājās, skatījāmies 16 and Pregnant. Nu bet protams.

  Vispār man pietrūkst futbola treniņu. Nākamnedēļ jau būs pirmā spēle. Stulbi, ka tieši tagad sanāk netikt uz treniņiem. Bet neesmu es vienīgā. Mēs esam kādas 6-7 meitenes no futbola, kuras ir dejošanā.

 Šovakar jau pirmais koncerts. Uz skolu visi dejotāji nāks vienādās maikās. Par tiem sūdiem mēs maksājām 10$, nevienam viņas nepatīk. Bet vismaz varēs paturēt sev. Tur ir violets uzraksts "dance" un tad apakšā ir "Scorpion Dance Company". Ja kāds neiebrauc, kāpēc Scorpion, tad tas ir tāpēc, ka te katrai skolai ir mascot .. nu, kā lai pasaka... Mums ir Desert Edge Scorpions. Respektīvi - futbola, soccer, basketbola, karsējmeiteņu un wrestling komandas saucās "Scorpions" . Tikpat labi Latvijā tas varētu būt Rīgas 64.vidusskolas Skudrulāči. 

  Ko es vēl visu laiku aizmirstu pieminēt - te skolā visās klases telpās ir paklājs un tāfeles ir . . nu tās, kur ar flomasteriem raksta. Nu tās baltās. Tāda lieta kā zaļa tāfele ar krītu te vispār neeksistē. Un paklājs droši vien ir tāpēc, ka Arizonā nepastāv dubļi, pļurains sniegs utt.

  Kaut kā tā.

čau