Pēc kā var pateikt, ka ārā ir karsts? Pēc tā, ka visapkārt mētājas sakaltuši, aplūzuši kaktusi. Dažās vietās tiem pat ir apkārt aptītas troses, tikai lai tie nelūztu un nekristu uz ceļa.
Anyway, šī diena man iesākās pārāk agri - jau 7:30 bez jebkāda iemesla biju pamodusies, kaut arī modinātājs bija uzlikts uz 9:30. Ap desmitiem jau bijām ārā no mājas un aizbraucām paēst brokastis ar ģimenes draugiem. Protams, atkal skaitījām savus pantiņus par to, ko pa šo laiku esam izdarījušas, kur mācāmies utml. Pa šīm trim dienām jau esmu paspējusi pati sev apnikt ar saviem tekstiem, bet nu neko darīt. Pierijāmies pamatīgi, bet tas jau nav nekāds pārsteigums. Vakarā aizbraucām uz kino noskatīties Suicide Squad, par kuru man ir diezgan dalītas emocijas - it kā patika, it kā ne pārāk. Biju gaidījusi ko vairāk, un daudzas vietas likās pārāk samākslotas, bet kopumā jau bija forši.
Sēžot kino un gaidot filmas sākumu, ievēroju to, cik sūdīgas reklāmas te rāda. Tiešām tādu sūdīgu mājas video līmenī - skats nožēlojams, un visstulbākais ir tas, ka viņas ir domātas nopietni. Turklāt reklāmās nav aizliegts vienu produktu salīdzināt ar citas firmas produktu. Var atklāti pateikt, ka Tide pulveris ir labāks nekā Bonux, un tas būs ok. Kas vēl? Nedaudz ne pa tēmu, bet ļoti daudzām privātmājām uz jumtiem ir uzstādīti solārie paneļi (tā viņus latviski sauc?) - pasākums jau dārgs, bet Arizonā gan jau atmaksājas. Krustojumos var griezties pa labi pie sarkanās gaismas. Katru reizi, kad nejauši satiekas acu skatieni ar nepazīstamu cilvēku, viņi pasmaida. Lielākajos pārtikas veikalos ir darbinieki, kuru uzdevums ir stāvēt pie izejas durvīm un novēlēt visiem jauku dienu. Vispār visi darbinieki vienmēr visur novēl jauku dienu. Un vēl pēdējā lieta - ļoti forša - ir fakts, ka cilvēkiem ar ratiņkrēsliem praktiski visur ir pieejamas viņiem piemērotas tualetes (un apģērbu veikalos - pielaikošanas kabīnes). Ja kādā veikalā ir tikai viena tualete, tad ir 90% iespējamība, ka tā ir piemērota ratiņkrēsliem.
Visādi citādi - pa trim dienām esmu jau tik ļoti pieradusi pie šejienes, ka vairs nekas neliekas īpašs. Tas, protams, nenozīmē, ka man te ir apnicis (tieši otrādāk). +44 grādu karstums ir pat samērā patīkams, bet esmu gatava parīt doties uz Kaliforniju. Arlabunakti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru