Otrdienas rītu gribēju uzsākt laicīgi, tāpēc modinātāju uzliku uz 8:00, tomēr mans plāns nenostrādāja. Pamodos 9:00 un atklāju, ka mājās pazudis internets, tāpēc lēnā garā izmazgāju matus un sagatavojos dienai. Līdz Mišelas atbraukšanai palasīju grāmatu. Ap pusdienlaiku viņa bija klāt, un atklājās, ka rūteris nezin kādā veidā bijis izslēdzies, tā ka atlika vien piespiest vienu podziņu, un internets bija atpakaļ.
Drīz pēc interneta salabošanas devāmies uz bibliotēku, kas atrodas armijnieku rajonā. Tā kā Bria ir precējusies ar Benu, kurš ir armijā, viņai ir īpaša ID karte, kas dod pieeju šiem armijnieku rajoniem, kā arī dod atlaides visdažādākajos veikalos. Lai tiktu iekšā, jāizbrauc cauri vārtiem, kurā apsargs pārbauda ID karti. Pati teritorija ir kā tāda mini pilsētiņa - ar veikaliem, ēstuvēm, bibliotēku utml. Pēc tam paēdām pusdienas Chick-fil-A, tad savācām Brias meitu no skolas, atbraucām mājās, paskatījāmies TV, un tad drīz vien jau bija laiks vakariņām ar vecvecākiem.
Viņus abus satikt vienmēr ir visnotaļ interesants pasākums, jo viņi viens otru īsti nevar ciest (šķīrušies jau n-tos gadus), tāpēc ik pa laikam izskan visādi interesanti komentāri. Vectēvs, kā jau kaut kad iepriekš rakstīju, ļoti interesējas par Latviju. Bija ļoti jaukas vakariņas ģimenes lokā. Atdevu viņiem vēl pēdējos savus latviskos suvenīrus, un, kad sapratu, ka vienu lietu esmu atstājusi mājās, tik ļoti aizdomājos par to, ka aizmirsu uztaisīt bildi ar abiem vecvecākiem, kaut arī no pirmās dienas visu laiku domāju, ka to obligāti vajag izdarīt. Tā nu pamatīgi notizlojos, bet nu neko darīt. Tātad - tas uz atgriešanos. :)
Pēc vakariņām, braucot uz pārtikas veikalu pēc piena, sākās lietus, kas izpaudās kā aptuveni 15 piles uz mašīnas loga. Pa ceļam noskatījāmies skaistu saulrietu, un tad jau, kad ieradāmies mājās, lēnām sāku krāmēt čemodānu. Tas nu ir tikpat kā izdarīts, tāpēc lēnām virzīšos gultas virzienā un centīšos smuki nogulēt pēdējo nakti Arizonā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru