Lidojums no Ņujorkas uz Fīniksu bija ātrs, jo, salīdzinot ar iepriekš piedzīvotajām deviņām stundām, piecas likās kā nekas. Pozitīvi bija tas, ka praktiski visu ceļu nogulēju, bet ne tik pozitīvs ir fakts, ka tā dēļ nokavēju visas ēdienreizes. OH WELL.
Fīniksas lidostā tiku sagaidīta ar skaļu Mišelas spiedzienu, un pēc tam sekoja mājupceļš, kurš agrāk man šķita nežēlīgi garš, bet šoreiz galīgi nē. Tā kā lidmašīnā nedabūju paiku, pa ceļam uz mājām piestājām Taco Bell, un es pa šiem sešiem gadiem biju jau paspējusi aizmirst, cik ņammīgas lietas tur pārdodas. Atbraucām mājās, jutos kā izdirsta jāņoga, gājām gulēt.
Pārsteidzošā kārtā nogulēju apaļas desmit stundas - līdz ar to ļoti veiksmīgā veidā jau ar pirmo nakti iegāju vajadzīgajā dienas ritmā. Ap pusdienlaiku aizbraucām uzspēlēt boulingu, kur es, kā vienmēr, izgāzos ar savu nožēlojamo rezultātu. Nekas nav mainījies. Pēc tam atgriezāmies mājās un drīz pēc tam jau braucām uz NYPD Pizza paēst agrās vakariņas, kas kārtējo reizi izpaudās kā pārēšanās līdz nelabumam. Satikām veselu baru ar cilvēkiem, tajā skaitā arī Grandma un Grandpa, un nosmējāmies pamatīgi par viņu trakajiem jociņiem. Diena tika nobeigta ar margaritas un vīna glāzēm, jo, pirmkārt, ir piektdiena un, otrkārt, kāpēc gan nē.
Kopumā diena paskrēja pārāk ātri, un man miegs sāka nākt jau ap astoņiem vakarā, jo saule te noriet ap kādiem sešiem/pusseptiņiem (un saulrieti ir vienkārši fantastiski). Rītdienas plānā ir vēl viena izēšanās Grandma's mājā - nom nom nom. (Kamēr es šito rakstu, Aubree uz manas sejas lej ūdeni un tagad grib taisīt raganas meikapu. Jo ko gan citu lai dara pusnaktī.)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru