KALIFORNIJA

Pirmā diena. Izbraucām 9:14 – par veselu 1 minūti ātrāk nekā paredzēts. Nezin kāpēc visu laiku apkārt lidinājās lidmašīnas ar aizmugurē piesietiem plakātiem. Vispirms aizvedām Benu uz mājām (uz Kaliforniju viņš ar mums nebrauca) un tad braucām uz Mišelas darba kolēģes Bekas mājām. Tad nu bija tā, ka mūsu mašīnā bijām es, Mišela un Bria, un otrā mašīnā Beka un viņas ģimene – vīrs Gregs, meita Ambrina un dēls Brendons. Meita pagājšgad pabeidza CCHS, bet dēlam šogad ir pēdējais gads CCHS.

Brokastis, protams – Burger King :D Bet šiem tur kaut kāda brokastu ēdienkarte bija, tā ka gluži burgerus neēdām brokastīs.

Priekšā bija +/- 6 stundu brauciens. Tikko kā tikām uz lielā freeway, es pirmo reizi mūžā redzēju, kā mašīna notriec putnu. Laikam tas bija balodis, bet diezgan grūti pateikt, ja nav galvas (putnam). Tad nu jā – braucām, braucām, braucām, pārbraucām Arizonas-Kalifornijas robežai, kas tur ir tāda tīri simboliska. Jāpiebremzē pie kaut kādiem vārtiņiem un jāgaida, kamēr tur esošais cilvēks pamās ar roku, kas nozīmē, ka var braukt cauri. Un priekšā sagaidīja uzraksts Welcome to California. Pusdienas ēdām jau Kalifornijā.... Mc Donalds :D šoreiz gan saštopējām burgerus (ok, burgerU un kartupelīšus) un turpinājām ceļu.

Pa ceļam bija tonnām vēja ģeneratoru – smuki.

Vispār var uzreiz just, kad iebrauc Kalifornijā – viss tāds zaļš un smuks, salīdzinot ar Arizonu. Braucām pa taisno uz viesnīcu, kas vispār bija ļoti izdevīgā vietā - piecu minūšu attālumā no Six Flags. Vakariņas ēdām viesnīcas numuriņā – pasūtījām picu :D Mums un Bekas ģimenei bija it kā atsevišķi numuriņi, bet bija vienas durvis, kas tos savienoja. Nu tā – interesanti samērā. Pēc picas ēšanas braucām savākt Brias draugu Romānu, kurš arī pagājšgad ir pabeidzis CCHS un pēc tam pārvācies uz Los Andželosu. Tad nu braucām uz viņa mājām naktī caur LA. Smuki! Mišela teica, ka tas būšot vismīļākais čalis, kādu es jebkad būšot satikusi. Nu, man pirmais iespaids bija tāds – sērkociņš ar gariem, čirkainiem matiem. Viņš diezgan ļoti pabojāja man nākamās divas dienas ar to, ka man visu laiku bija viņam jāsaka, lai novācās nost no manis. Nezināju, ka cilvēki 19 gadu vecumā var būt tik 12gadīgi. Lai nu kā, jutos pamatīgi atvieglota, kad tikām no viņa vaļā otrdien, bet par to vēlāk. Tātad atgriežamies pie svētdienas vakara Los Andželosā. Ā, nu jā, vairāk nekas īpašs nenotika. Aizbraucām atpakaļ uz viesnīcu un gājām gulēt.

Pirmdiena sākās ar normālām brokastīm un vienu no trakākajām atrakcijām iekš Six Flags. Iesēdāmies tajā nezinu_kā_to_sauc (sēdeklis? ..nē. ai nezinu) un braucām augšā, augšā, augšā, es gandrīz sāku raudāt, un tad, protams, pašā augšā apstājāmies un tad sekoja vēderu kutinošs brauciens lejā. No bailēm nevarēju atvērt acis, bet galu galā tomēr tā kļuva mana mīļākā atrakcija no visām. Es savu fotoaparātu neņēmu līdzi, un labi vien ir, ka tā, jo savādāk tagad viņš gan jau būtu izšķaidīts. Bet, cerams, kādreiz dabūšu bildes no Bekas fotoaparāta.

Parks tur ir nežēlīgi liels un atrakcijas visdažādākās. Mēs bijām uz visām trakākajām. Tur viena bija tik superīga ... Sākumā vienkārši apsēdies, piesprādzējies, un tad tevi pagriež ar seju pret zemi. Un reāli brauciena laikā tu visu laiku sēdi ar skatienu uz leju. Sajūta jau superīga, jo tas viss notiek tādā normālā augstumā. Tad bija vēl viena, kur visu laiku brauc ar muguru pa priekšu + tur ir ļoti daudz cilpu... īsāk sakot – IDEĀLI pavadīta diena. Iztrakojāmies un izbļāvāmies tā pamatīgi. Vakarā nevarēju aizmigt, jo, līdz ko aizvēru acis, likās, ka braucu pa kalniņiem.

Otrdiena – pirmā pieturvieta: Santa Monica Beach. Vieta, kur mans fotoaparāts izdarīja kaut ko tādu, ka man gribējās viņu iemest okeānā. Izlādējās, maita! Vairāk īpaši nav ko teikt. Skaisti, protams. Gandrīz noslīku. Labi, nē, jokoju. Bet gan jau būtu noslīkusi tur, ja būtu gājusi peldēties. Baigie viļņi + es tikai pabradāju, bet tas okeāns ir tādā kā bedrē un reāli mani tur gandrīz ierāva iekšā, kaut tikai pa pašu krastu staigāju. Ūdens gan priekš manis silts. Mišela teica, ka ledains.

Un pēc tam mēs aizbraucām uz citu pludmali – Venice Beach, un es nolēmu, ka es uz turieni braukšu savā kāzu ceļojumā :D Vienkārši nu ūber-super-skaista vieta. Es pat nezinu, vai ir vērts kaut ko vēl teikt, jo laikam ar vārdiem nav īpaši iespējams to aprakstīt. Dīvaini bija skatīties uz to, kā tik skaista un tūristu pilna vieta mijās ar mazām, bomžu pilnām ieliņām. Bet iespaids palika ļoti pozitīvs. Tur vienas ielas garumā bija tūkstošiem dažādu veikalu. Bomži sēž uz zemes un pārdod no bundžām uzmeistarotus lidmašīnu modeļus. Ķīnietis guļ salocījies dīvainās pozās (kājas aiz galvas utt.). Citi atkal staigā un sludina Bībeli. Deju grupa met kūleņus gaisā... un tas viss uz vienas ielas. Ja man kādreiz kāds jautās, kas ir vieta, kur es noteikti gribu atgriezties, es beidzot zinu atbildi. Losandželosa!

Pēc tam mēs beidzot atkratījāmies no Romāna, un visi bija beidzot tiešām priecīgi :D oh, happy day :D Vakarā viesnīcas pagalmā sēdējām džakūzī un pļāpājām ar vecu arābu pāri.

Trešdien līdz pusdienlaikam jau bijām ārā no viesnīcas. Priekš manis 4 (nepilnas) dienas Kalifornijā ir par maz. Varbūt 4 gadi būtu pietiekoši.

Bildes lielākoties visas ir Bekas fotoaparātā. Manējā ir tikai vēja ģeneratori un palmas. Bet man ir samērā daudz video, tā ka pastāv ideja uztaisīt filmu. Tikai laikam tam nebūs īpaši daudz laika, bet tad jau redzēs.

Tas laikam arī tā īsumā viss. Es izlaidu tādus sīkumus kā Brias scēnu par nepiestāšanu Burger Kingā un citu scēnu par mašīnas logu neaizvēršanu. Tā jau saka, ka grūtniecēm ir baigās garastāvokļa maiņas. Bet kopumā, jā, šitās četras dienas bija nenormāli ideālas.

Labi, es pie interneta tiku burtiski uz 5min, tāpēc atvainojos, ka varbūt nav viss sīki aprakstīts utt, kā jūs gribējāt. Brīvlaiks bija crraaaazzyyy!! Pirmdien vēl netiku DEHS, jo EHS ir lielākā bedre, kādu es savā mūžā esmu redzējusi. Tāpēc rītdien (otrdien) pēc skolas gan jau tikšu pie interneta un uzrakstīšu visu pārējo.

Novēlu sev veiksmi pirmajā skolas dienā un tiekamies rītdien, zēni un puikas!.. ui, meitenes. :D Atā.