PIEKTDIENA, 3.SEPTEMBRIS
Ar Briu un viņas labāko draudzeni Viktoriju bijām uz CCHS (Brias skolas) futbola spēli, bet no spēles es tā arī neko neredzēju. Šī bija viena no tām reizēm, kad es jutos stulbi tāpēc, ka neesmu no tām meitenēm, kas nāk uz šitādiem pasākumiem tikai tāpēc, lai aprunātu visus pēc kārtas un ik pēc 5min ietu uz tualeti pārbaudīt, vai skropstu tuša nav izsmērējusies. Reāli vienīgais, ko mēs tur darījām, bija staigāšana apkārt. Mani sapazīstināja ar vēl nezin cik cilvēkiem. Tagad vairs pat necenšos atcerēties vārdus.
Papļāpāju ar CCHS spāņu valodas skolotāju. Viņš zināja, kur ir Latvija – jeee! Un viņš bija pirmais cilvēks, kas kaut ko pajautāja par Latvijas vēsturi. Tad nu pastāstīju arī. Viņš nobrīnījās, ka pie mums ziema ir tikai ~ 3 mēnešus. Vispār tik viegli ar viņu sarunāties bija – es bez apstājas nopļurkstēju kādas 20min toč. Viņš bija arī līdz šim pirmais, kurš domā, ka amerikāņu futbols tāds sūds vien ir, un īstais futbols ir šeit tā sauktais soccer. Piekrītuuuu!
Kopumā tur viss tiešām kā filmās bija – milzīgi prožektori, debīlas karsējmeitenes, skolas orķestris (nu tie, kas staigā un spēlē katrs savu instrumentu), pilnas tribīnes. Vispār CCHS Aztecs komanda esot viena no sliktākajām. Zaudēja ar 14 pret 67 - BET tik un tā uz katru spēli esot vienkārši pārpildītas tribīnes. Liela daļa cilvēku bija ar apzīmētām sejām utt - kā īsti fani. Tiiik superīgi, ņemot vērā, ka šī ir vienkārši kārtējā no miljons vidusskolām šajā rajonā.
Tad nu mēs tur tusējāmies tādā bariņā – es, Bria, Viktorija, tad kaut kāda meitene, vēl viena meitene, čalis, kurš izskatījās uz kādiem 12 gadiem, bet īstenībā viņš ir gadu vecāks par mani, kaut kāds meksikānis un vēl viens čalis, kurš baigi centās man piesist kanti un izlikās, ka zina, kas ir Latvija. Vispār man sāk likties, ka mana vecuma cilvēki šeit ir tādi samērā neattīstījušies smadzeņu ziņā. Vismaz liela daļa no viņiem noteikti... it īpaši meitenes. Tāda sajūta, ka 99% no sava laika viņas pavada, nopētot un pēc tam aprunājot katru cilvēku, ko ir ieraudzījušas.
Pirms spēles bijām paēst Taco Bell. Un tur es pirmo reizi mūžā piedzīvoju situāciju, ka tualetē ir ziepes, kas smird pēc sapuvušas gaļas un brokoļiem! Nē, nepārspīlēju.
SESTDIENA,4.SEPTEMBRIS
Pēc piektdienas bija baigais nogurums, tāpēc sestdien visi ļoti ilgi gulējām. Tad pamodāmies, paēdām brokastis un gājām atpakaļ gulēt. Tad ap kādiem diviem pēcpusdienā satikām kaut kādu sievieti, viņa mums izrādīja 8 mājas. Galu galā laikam pēc mēneša pārvāksimies uz māju, kas ir 3min brauciena attālumā no tagadējās, vienstāvīga, bet lielāka nekā tagadējā. It kā jau forša, bet, protams, viss tādās pašās krāsās – gaiši brūni un balti toņi. Bet man būs sava vannasistaba, tas ir forši. Un blakus manai istabai būs tāds kā televizora stūrītis + Brias istaba ir otrā mājas galā un Mišelas – trešajā mājas galā = IDEĀLI :D Vispār labs istabu izkārtojums tur ir. Viena otrai netraucēsim. Arī skolas autobuss, visticamāk, nebūs jāmaina, jo, cik es saprotu, tad mēs tāpat katru dienu braucam garām mūsu jaunajām mājām. Tā ka vispār forši. Jo baigi negribas mainīt skolas autobusu – šitas pedofīlšoferis ir baigi laipns un gan jau atkal pievedīs tieši pie mājas durvīm (es tā ceru).
Garām mūsu topošajai mājai garām brauca saldējuma mašīna – jā, jā, tā, no kuras skan uz nerviem krītoša mūzika un kura brauc ar ātrumu 1 km/h. Es jau gribēju skriet un nopirkt saldējumu, bet tad atjēdzos, ka naudu nepaņēmu līdzi.
Sestdienas pēcpusdienu visu laiku braukājām pa visādām mājām. Pēc tam vakarā aizbraucām uz Fīniksu. Āa, tā pilsēta tumsā izskatās nenormāli ideāli! Iepatikās gandrīz pat vairāk kā Čikāga. Aizgājām uz Moe’s restorānu. Sākumā likās, ka tas ir kaut kāds bārs – kā Simpsonos :D bet nē. Es pasūtīju burito ar vistu, pupiņām (pēc tam izķeksēju ārā, jo negaršīgas), sieru un krējumu. Vispār man tāda nojauta, ka man kuņģis ir pārāk liels palicis, jo es varu dabūt iekšā ēdienu nenormālos daudzumos, pat vairāk kā Bria. Pēc burito pārēšanās atkal staigājām pa veikaliem. Ieejam vienā veikalā – tur sandales pa 5$. Mišela nopirka man sandales, kaut arī es teicu, ka man nevajag (un tiešām nevajag) un maiku. Vispār secinājums ir tāds, ka mana ģimenīte ir traka uz visādām izpārdošanām un atlaižu kuponiem. Viņi nopirks pilnīgi nevajadzīgas lietas tikai tāpēc, ka „OH MY GOSH LOOK IT’S SO CHEAP!!!”
Pēc nelielā šoppinga braucām apciemot Mišelas mammu, pie kuras jau ciemojās viņas mazdēli. Viens no viņiem, 13-gadīgais, zināja, kur ir Latvija. Tad Mišela teica, ka viņš esot viens no gudrākajiem skolēniem viņa skolā. Nu jā, tā varētu būt. Pierijāmies virtuļus un tad braucām savākt Brias viskaitinošāko draudzeni Olīviju. Godīgi saku – nepazīstu nevienu cilvēku, kurš TIK daudz runātu, turklāt pilnīgā beztēmā. Tad tika savākts arī Brias gay-friend Brūss un galu galā arī resns meksikānis Pedro, kurš sevi lieliski raksturoja ar vārdiem „I’m always fucked up”, respektīvi – vienmēr sapīpējies vai piedzēries. Tāda jauka kompānija.
Tad nu tajā vakarā tādā kompānijā arī tusējām pa māju. Es jau kādos vienos aizgāju gulēt, jo nervi vairs neturēja klausīties Olīviju.
SVĒTDIENA, 5.SEPTEMBRIS
Kad no rīta pamodos, Pedro jau bija aizvests uz mājām un viņa vietā atvests Brias džeks Bens.
Mišela iepriekš bija teikusi, ka svētdien jāceļas 9 no rīta, un tad viņa mūs kaut kur vedīšot, bet neteica, kur tieši. Vispār bija paredzēts, ka brauksim tikai es, Mišela un Bria, bet tā kā visi pārējie arī bija pie mums, tad braucām visi kopā. Pa ceļam mašīnā centāmies izspiest kādu info no Mišelas – uz kurieni tad mēs īsti braucam. Tad viņa tāda saka – uz baznīcu! Mēs sākam smieties un jautājam – nē, nu nopietni, uz kurieni mēs braucam? ...un tad sapratām, ka viņa nejoko.
Bet tā nebija TĀDA baznīca, ka jākrīt ceļos un jālūdzas pilnīgā klusumā. Tieši pretēji – tur dzīvajā spēlēja vesela grupa – bundzinieks, 2 ģitāristi, 1 solists. Viss tā riktīgi pa jautro bija – dejošana, dziedāšana un vispār ārdīšanās. Vairāk gan skatījāmies no malas, nevis piedalījāmies, bet tāpat viss likās forši līdz vienam brīdim... mācītājs (vai kā viņu pareizi saukt) runāja, runāja, bet es daudz ko nesapratu, tāpēc zaudēju interesi un vairs neklausījos, bet viņš laikam visai baznīcai izskaloja smadzenes, jo savu runu nobeidza ar vārdiem, ka pēc 21 dienas ar jums notiks kaut kas labs, ja jūs tūlīt pat paņemsiet 21 dolāru un ziedosiet baznīcai... Un tiešām – visi tie simti cilvēku, kas tur bija, cēlās kājās ar naudu rokās un gāja ziedot. Kaut kāda sieviete samaksāja tos 21$ , tad sāka vārtīties pa zemi un bļaut, tad piecēlās kājās, pasmaidīja un teica, ka esot saņēmusi Dieva svētību. Lai nu tā būtu.
Galu galā norunājām, ka aizbrauksim uz turieni vēl kādu reizi. Nu, slikti jau nebija, bet tas nobeigums man nelikās pareizs.
Pēc baznīcas aizvedām Olīviju uz mājām un, līdz ko viņa izkāpa no mašīnas, Mišela viņu nolamāja visos iespējamajos vārdos un teica, ka viņa mūsu mājā vairs nekad nerādīsies. Jess.
Tad ar Briu, Benu, Brūsu un Mišelu braucām uz Denny’s – kārtējo restorānu. Es paņēmu sendviču ar vistu un barbekjū mērci. Tas bija kaut kas miiilzīīīgs. Bet kā jau iepriekš teicu – ēdiens man vairs nesagādā grūtības, tāpēc mierīgi visu apēdu.
Pēc tam atkal braucām uz Fīniksu. Paklīdām pa antikvariātiem, un es secināju, ka amerikāņu veco laiku lietas pamatīgi atšķiras no Latvijas Padomju laiku lietām. Latvija ir bijusi pamatīgi apdalīta, jo šitajos antikvariātos bija nu tāāādas mantas! Riktīgi ilgi nostaigājām. Pat neapnika. Tad aizbraucām uz amerikāņu tirgu – man bija tāda sajūta, ka staigāju pa Daugavpils Ditton namu, tikai tādu bomzīgāku. Vispār tāda bomzīga vieta, bet samērā labas lietas varēja atrast. Tur bija viens liels globuss, uz kura Latvija bija 2x lielāka kā Lietuva un starp Ventspili un Liepāju bija kaut kāda pussala.
Vēlāk aizvedām Brūsu uz mājām un paši arī braucām uz mājām. Skatījāmies filmas utt. Tāda mierīga diena.
PIRMDIENA, 6.SEPTEMBRIS
Jēēēi, vēl viena brīvdiena! Bet bija agri jāceļas, jo 9os izbraucām no mājām uz boulingu. Tur kaut kādas speciālās Labor day atlaides bija - divas stundas par ļoti zemām cenām. Viss bija forši līdz vienam brīdim, kad Briai sāka neveikties. Vispār man viņa atgādina mani kādu 12 gadu vecumā vai arī brīžos, kad uznāk melnie un sanāk dusmoties par pilnīgi stulbām lietām. Tikai atšķirība tāda, ka viņa biežāk ir uzpūtusies nekā normāla. Haha, man likās, ka tur boulingā viņa bija gatava uzlaist gaisā visu pasauli. Tad viņa sadusmojās un sāka mest gaisā boulinga bumbas, nevis tā normāli ripināt (skanēja visa zāle). Beigu beigās viņa izdzēsa sevi no spēlētāju saraksta un aizgāja dzert Dr.Pepper. Galu galā palikām mēs trīs spēlētāji – es, Mišela un Bens. Es, protams, zaudēju, jo nav jau iespējams sacensties ar Mišelu, kurai bija kādi 6 straiki pēc kārtas ripinot ar kreiso roku, un Benu, kurš vispār ir boulinga guru un pro. Īpaši neķēru kreņķi un ierēcu par savām nullēm. Lai gan uz beigām dabūju samērā daudz straikus, tā ka pavisam traģiski nebija.
Pēc boulinga braucām mājās, noskatījāmies filmu, Bens un Bria sastrīdējās (bet tas nav nekas jauns. Viņi strīdas apmēram 5x dienā) tad visi pagulējām kādas 2-3 stundas, paēdām vakariņas, noskatījāmies vēl vienu filmu, tad aizvedām Benu uz mājām un pēc tam Bria paziņoja, ka labprāt no viņa izšķirtos. To viņa saka katru dienu. Amm, jā, un tad gājām gulēt. Vēl viena mierīga diena. Un priekšā vēl viena 3 dienu nedēļa skolā – cik jauki.
ar nepacietību gaidu nākamo ierakstu. :)
AtbildētDzēst+ man ļoti patīk lasīt tavu blogu
prieks :))
AtbildētDzēstJaa, amerikaanju meitenes lielaako dalju dienas pavada apspriezot kursh ar kuru ir kopaa, kas shkiiries ... man godiigi kriit uz nerviem :D
AtbildētDzēstitsevishkji tgd, kad mums uzradaas viens (jaa, ljooti .. izskatiigs) exhange student no vaacijas. vinjaaam neapniik.
Lai nu kaa - vienmeer var atrast kaadu gudraaku.
Man arii sasodiiti interesanti lasiit, kas notiek tavaa US galaa - pavisam savaadaak, kaa man :)
Veixmes! Daudz, daudz Veixmes!
Nenormāli krīt uz nerviem :D Bet, protams, ir arī tādi sakarīgi eksemplāri.
AtbildētDzēstTu nezini, vai vēl kādam no YFU Latvija gadījumā nav blogs? ;D Es zinu vienu meiteni, kas ir Vācijā
http://blackmaserati.blogspot.com/
:)
tāpat kā Annija ar nepacietību gaidu nākamos ierakstus - un tik pat garus kā šis un pat garākus! ;)
AtbildētDzēstPati nenormāli girub uz ASV, un tavs blogs man palīdz būt par 1 tūkstošdaļu tuvāk. :D
es pati izdomāju braukt uz ASV pateicoties vienam citam blogam, tā ka varbūt ar tevi tas pats būs. :D norm ķēdes reakcija. :D
AtbildētDzēsttā jau es brauktu, bet vnk pārāk dārgi.! ;(
AtbildētDzēstes pati tgd lasu tavu blogu, un par katru ierakstu kko stāstu savējiem, lai palaiž mani ar, bet viņi saka, dārgi-dārgi, un jā. Bet es vēl neesmu atmetusi cerību. ;)
Vispār paldies, ka tu raksti tik dzīvi un interesanti, lasu vēlvienu citu ASV blogu, bet tas nav tik jauks kā tavējais. Te es pat sevi varu iztēloties tur. :D
nu jā, mana ģimene jau arī nekādi bagātnieki nav (pat ne tuvu tam) , bet mamma iespītējās un darīja visu iespējamo, lai es varētu braukt apmaiņas gadā. Un te nu es esmu :)
AtbildētDzēsthehe, paldies par komplimentiem :)