ES MAINĪŠU SKOLU


SESTDIENA, 25.septembris

Pirmā diena, kad runāju ar kādu Skypā. Secināju, ka runāšana latviešu valodā man sāk sagādāt grūtības un, kā dažs labs teica - izklausos pēc robota. Vispār ir tiešām jocīga sajūta, runājot latviski. Liekas, ka kaut ko murminu pilnīgā bezjēgā.

Pusdienas braucām paēst ar Mišelas draudzeni kārējā restorānā. Bija garšīgi, un atkal pierijos tā, ka bija grūti paelpot. Viņiem mājās ir divi suņi - rotveileri. Vecākajam vārds ir Big Daddy, un jaunākajam - Baby Girl. Oriģināli!

Piektdien man pienāca labas ziņas - rudens brīvlaikā ar ģimeni brauksim uz Kaliforniju! WOOHOOO! Tajā skaitā arī uz okeānu, un un un jāā, nevaru sagaidīt. Rudens brīvlaiks an ir laikam otrā vai trešā oktobra nedēļa. Brauksim arī uz gigantisko atrakciju parku Six Flags. Tik superīgi!

Vēl parādījās doma, ka pēc pārvākšanās uz citu māju (kura tomēr joprojām nav īsti atrasta :D) es varētu mainīt arī skolas, jo mana skola ir totāla bedre. Reāli te nekas nenotiek. Nē, nu ir jau no vienas puses forši, ka piektdienas brīvas un mājasdarbu nav un pret tevi attiecas kā pret atpalikušo, ja kaut ko nesaproti (un arī tad, ja saproti), bet nu tomēr gribas iet normālā skolā. Tādā tipiskā amerikāņu skolā. Galu galā esmu šeit tikai uz vienu gadu!

  Reizēm man šausmīgi krīt uz nerviem Bria, jo viņa ir līdz nelabumam izlutināta. Un vēl vairāk krīt uz nerviem tas, ka Mišela vienmēr viņai arī nopērk visu, ko viņa grib ar noteikumu "šī ir pēdējā reize, kad es tev kaut ko pērku", kas nekad, protams, nepiepildās. Sestdien nopirka smaržas pa 85$ tikai tāpēc, ka Briai iepatikās pudelītes izskats. Nu, loģika, kur tu rodies?!

Ak, jā, sestdien visu dienu vispār staigājām pa veikaliem, un man uz beigām apnika, ka katrā veikalā jautā "do you find everything ok?", tāpēc izdomāju sev jaunu izklaidi - atbildēt uz šo jautājumu ar "NO!". Haha, jums vajadzēja redzēt viņu sejas... (*paceļas viena uzacs* "no?")



SVĒTDIENA, 26.septembris

Svētdiena sākās ar to, ka pamodos 7os, bet piespiedu sevi aizmigt un pagulēt līdz 8-iem, jo 9-os bija paredzēts braukt uz baznīcu. Pamodos 8:20, paklausījos mūziku datorā un tad Mišela klauvēja pie manām durvīm ar jautājumu "Church - yes or no?" . Tā kā Bria un Bens negribēja braukt, tad es pateicu, ka es arī nebraukšu. Īstenībā tā īsti arī negribējās. Laikam no manis labs baznīcā gājējs nekad nesanāks. Tā nu visi palikām mājās.

Bet 3 pēcpusdienā mums bija jābrauc uz Mišelas onkuļa „wake” – nezinu precīzu tulkojumu, bet tas ir tāds kā pasākums vienu dienu pirms bērēm, uz kuru ierodas visi ģimenes locekļi. Tad nu aizbraucām arī. Tā bija tāda „bēru māja”. Un tajā telpā zārkā gulēja Mišelas onkulis, fonā skanēja kaut kāda mūzika, uz ekrāna rādīja slaidšovu ar visādām viņa bildēm utt. Vēlreiz pārliecinājos, ka nespēju skatīties uz mirušiem cilvēkiem. Uzreiz sāk reibt galva un paliek nelabi. Bet man tur vajadzēja sēdēt veselu stundu tieši pretī mirušajam onkulim. Bet nu skats jau vispār bija tāds nepierasts, kad telpas priekšgalā guļ līķis, bet tieši pie viņa zārka stāv bariņš ar radiniekiem un skaļi smejas par visādiem notikumiem utt. Nu ko, biju laimīga, kad tiku no turienes ārā. Laikam vienkārši esmu pārskatījusies filmas, jo man visu laiku likās, ka tas onkulis piecelsies no zārka. :D

Bet savā ziņā bija arī samērā interesanti tur, jo Mišelas onkulis bija kara veterāns un bija cīnījies Korejas karā. Nomira tieši 90 gadu vecumā... kāpjot ārā no dušas un salaužot kaklu...

Pēc tā pasākuma braucām uz Olive Garden – sasodīti dārgu itāļu restorānu, kur pasniedz sasodīti garšīgus ēdienus. Bijām kādi 20 cilvēki tur. Atkal pasūtīju spegettī ar sēnēm un kaut ko kraukšķīgu pa virsu. Yummy. Nu jā, laikam lieki pieminēt, ka šitās vakariņas apmaksāja viens no radiem... kurš laikam nav īpaši nabadzīgs, jo tas viss kopā viņam izmaksāja kādus 250$

Sākumā mums atnesa kaut kādus salātus. Mišelas šķīvī bija olīve (vai olīva? Kā ir pareizi?), un, tā kā viņai olīves negaršo, viņa to iemeta manā šķīvī, bet es teicu, ka man arī olīves negaršo, un tad viņa teica, lai es to olīvi iemetu Bena šķīvī. Es centos viņu (olīvi) uzdurt uz dakšiņas, bet kaut kā nesanāca. Un tad man likās, ka Mišela man teica, lai es paņemu Bena roku un ielieku viņam to olīvi plaukstā... paskatījos uz Mišelu ar tādu dīvainu skatienu un sāku smieties... bet, kas to būtu domājis, ka viņa man teica, lai es paņemu Bena roku, jo vajadzēja skaitīt lūgšanu pirms vakariņām (kad visi sadodas rokās un aizvērtām acīm kaut ko murmina) ! 

Vakariņas beidzās ar to, ka es biju pārēdusies un visi mētājās ar salvetēm un paliktnīšiem, kurus liek zem glāzēm. Viens no tiem aizlidoja pāri visam restorānam. Nu ko. Pilnīgi normāla ģimenīte un pilnīgi normāls pirms bēru pasākums! Labi, ka uz pašām bērēm mēs neiesim.

Vēl kas man šeit nepatīk – tas, ka bieži vien nākas pieminēt Krieviju, kad cenšos ieskaidrot, kur ir Latvija (jo tāds jēdziens kā „Austrumeiropa” reti kuram kaut ko izsaka). Un tad tam cilvēkam Latvija asociējas ar Krieviju, kas man šausmīgi kaitina. Lai gan vecāko paaudžu cilvēki diezgan daudzi zina, kur ir Latvija. Daudzi zina pat jēdzienu „Baltic states”.

Laika ziņās teica, ka vēl visu šo nedēļu būs apmēram +110 grādi (jeb +43 pēc Celsija) ārā... jau sāk apnikt tas karstums, bet tuvākajās nedēļās it kā esot jāpaliek vēsākam.

Bria turpina katru dienu rīkot drāmas par visādiem sīkumiem, tā ka tādā ziņā nekā jauna nav.

Piektdien, iespējams, iesim uz putu ballīti. Vispār tas ir tāda veida pasākums, kuru sauc par `rave`. Tas ir tā, ka skan pārsvarā techno mūzika, ir tās dīvainās gaismas, kurās ir tāda sajūta, ka kusties kā robots un + šajā pasākumā būs arī putas. Varbūt iesim, varbūt nē – tad jau redzēs.



4 komentāri:

  1. Man tev paaris jautaajumi:

    1) Par pusdienaas parasti maksaa viesvecāki vai tu pati??

    2)Tagad pēc jaunākajām ziņām Latvija tomēr atrodoties Ziemeļeiropas daļā, tā kā saki labāk tā, jo Austrumeiropa parasti tiek saistīta ar Krieviju. ;DDDD

    AtbildētDzēst
  2. Skolas pusdienas es pati apmaksāju (cik nu pati.. drīzāk jau mani (īstie) vecāki, kas no LV sūta man naudu ;D)


    Nu jā, es parasti jau saku, ka tā ir Eiropas Ziemeļ-austrumu daļa.. nu kaut kā tā :D
    bet nu anyway, paldies par info, Pelikān ;D

    AtbildētDzēst
  3. Čau, man arī ir jautājumi! ;D
    Pirmkārt, es esmu baigajā sajūsmā, ka tu brauc uz Kaliforniju. Lai gan - es tevi vispā rnepazīstu, tu mani nepazīsti, be tman vienlaga, esmu priecīga, ka tu tur būsi, un ceru, ka pierakstīsi sev pilnu blogu ar visiem sīkumiem! Neslinko! :)
    1. Kafejnīcās tu maksā pati?
    2. Un tev jāmaksā pašai arī par ceļojumie (piem. uz Kaliforniju, Grand Canyon?)

    =]

    AtbildētDzēst
  4. centīšos neslinkot ;DD
    1. Mums ir tāds noteikums, ka, ja es pati ierosinu doties uz kaut kurieni (kafejnīca/kino/utt) tad man ir pašai par sevi jāmaksā, bet ja tā nav mana ideja kaut kur braukt, tad Mišela par mani maksā :)
    2. Grand Canyon bija YFU ceļojums, kur katram skolēnam bija 25$ jāmaksā. To es samaksāju.
    uz Kaliforniju ir tā, ka man būs jāmaksā tikai tad, ja es pati kaut kādus suvenīrus vai kaut ko tādu gribu pirkt (tas pats uz Grand Canyon attiecas).. bet viesnīcu & ēšanu man apmaksā :)

    AtbildētDzēst